Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Kā augstāk norādīts, tad atrunas parasti saturiski tiek iekļautas ratifikācijas likumā. Tādējādi, tās iegūstārējam normatīvam aktam – likumam - pielīdzināmu vietu tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Tačuproblēmas var radīt apstāklis, ka aplūkotajos ratifikācijas likumos nav norādīts, kāds ir attiecīgāpaziņojuma plānotais statuss – vai tas ir plānots kā atruna vai kā skaidrojoša deklarācija, vai arī kā vēlkāds no augstāk aplūkotajiem vienpusējo paziņojumu veidiem. Tādējādi, lai persona iegūtu pilnīguieskatu par paziņojuma jēgu, nepietiek ar ratifikācijas likuma aplūkošanu, bet jāapmeklē arī attiecīgāstarptautiskā līguma depozitārijs, lai noskaidrotu, vai Latvijas paziņojums ticis kvalificēts kā atruna vaideklarācija. 713 Tādēļ būtu ieteicams ratifikācijas likumā skaidri norādīt, ka konkrētā paziņojuma mērķisir veikt atrunu.Skaidrojošo deklarāciju statuss Latvijas tiesību sistēmā ir neskaidrāks. Kā analizēts šajā sadaļā, tadskaidrojošās deklarācijas mērķis nav radīt nekādas tiesiskas sekas. Attiecīgi, šādam paziņojumam arīnevajadzētu būt nekādai vietai tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Tas, līdzīgi kā ieteikumtiesības,varētu tikai tikt izmantots tiesību aktu iztulkošanā un valsts gribas un mērķu noskaidrošanā. Tādēļskaidrojošās deklarācijas nevajadzētu apstiprināt ar ārēju normatīvu aktu, proti, ar ratifikācijas likumuvai Ministru kabineta noteikumiem. Piemērotāks instruments būtu Ministru kabineta rīkojums izteiktkonkrētu skaidrojošu deklarāciju.6.4. Starptautiskie līgumi no parakstīšanas līdz spēkā stāšanās brīdim: tiesiskais statussLatvijas tiesību sistēmā un iespējamā piemērošana tiesās, tajā skaitā Satversmes tiesā.Atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas 12.pantam starptautisks līgums tā parakstīšanas brīdī nevienmēr uzreiz kļūst saistošs valstij: tās tā notiek tikai 12.panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.Pārējos gadījumos ir nepieciešama vēl kāda no Vīnes līgumtiesību konvencijas 11.pantā minētajāmdarbībām, lai valsts izteiktu savu piekrišanu par līguma saistošo raksturu. Latvijas gadījumā atbilstošiSpeciālajam likumam piekrišanu par līguma saistošo raksturu var dot vai nu Ministru kabinets vaiSaeima – ja līguma apstiprināšana veicama ratifikācijas ceļā, Satversmes 68.panta regulējumāietvertajās situācijās, kā arī citos Speciālajā likumā paredzētajos gadījumos.Saskaņā ar Vīnes līgumtiesību konvencijas 24.panta pirmo daļu līgums stājas spēkā tādā datumā unkārtībā, kāda noteikta līgumā vai kā sarunas vedošās valstis vienojušās. Panta otrā daļa nosaka, ka,gadījumā, ja nav šādu noteikumu vai vienošanās, līgums stājas spēkā, tiklīdz visas sarunas vedošāsvalstis ir izteikušas piekrišanu līguma saistošam raksturam.Tādējādi, tā kā starptautiska līguma spēkā stāšanās brīdis var nesakrist ar tā parakstīšanas brīdi, jārisinajautājums, kāds var būt šāda parakstīta, bet vēl spēkā neesoša starptautiska līguma statuss Latvijastiesību sistēmā.713 Piemēram, sk. Latvijas atrunu pie CISG http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/countries/cntries-Latvia.html (aplūkots09.10.2009) un sal. ar attiecīgo ratifikācijas likumu.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009226© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009