Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Savienības kultūru un valodu daudzveidību;b) sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, ja šie nolīgumi draud radītnopietnus traucējumus šādu pakalpojumu organizācijai valstī un kaitē dalībvalstu spējainodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu."Kā arī, pantam ir 6.punkts, kurš nosaka:"Šajā pantā paredzētās kompetences īstenošana kopējās tirdzniecības politikas jomā neietekmēSavienības un dalībvalstu kompetences savstarpējo dalījumu, un tās dēļ nav jāveic dalībvalstunormatīvo aktu saskaņošana, ja Līgumi tādu saskaņošanu neparedz."Tomēr šis 6.punkts nav uzskatāms par tādu, kas atļautu izslēgt pakalpojumu tirdzniecību unintelektuālā īpašuma komerciālo aspektu regulējumu ārpus kopējās tirdzniecības politikas. Drīzāk, taslīdzīgi kā pašreizējā EKL 133.panta 7.punkts norāda, ka kopējā tirdzniecības politika nerada EiropasSavienībai jaunas kompetences jomās, kurās tai pašlaik kompetences nav.(d) Attīstības un dabas aizsardzības jomaVides politikas jomā (EKL 174.pants; LESD 191.pants) Eiropas Savienības ārējā kompetence navekskluzīva. LESD 191. panta 4.punkts (kas pēc būtības atkārto EKL 174.pantu) nosaka:"Savienība un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm unkompetentām starptautiskām organizācijām. Savienības sadarbības pasākumi var būt nolīgumapriekšmets Savienības un attiecīgo trešo personu nolīgumos.Šā punkta iepriekšējā daļa neskar dalībvalstu kompetenci piedalīties sarunās starptautiskāsorganizācijās un slēgt starptautiskus nolīgumus."Tādējādi, ārējā kompetence šajā jomā ir dalīta starp Kopienu un dalībvalstīm. Kopienai ekskluzīvakompetence attīstības jomā varētu rasties tikai uz netieši norādītas ekskluzivitātes pamata (piemēram,saskaņā ar AETR principu). Praksē visbiežāk starptautiskie līgumi vides un dabas aizsardzības jomātiek slēgti kā jaukti starptautiskie līgumi: pat, ja konkrētajā līgumā ir arī jautājumi, kas ir EiropasSavienības ekskluzīvajā kompetencē, dalībvalstis parasti cenšas atrast elementus, kas ir ārpusekskluzīvās kompetences un tādējādi prasa dalībvalstu līdzdalību. 734EKL 181.pants par attīstības sadarbību ir identisks aplūkotajam EKL 174.pantam. Lisabonas līgums šonormu ir padarījis vēl lakoniskāku, LESD 211.pantā nosakot, ka "Savienība un dalībvalstis atbilstīgisavai kompetencei sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām."734 Lena Granvik. Incomplete Mixed Environmental Agreements of the Community and the Principle of Bindingness. In:M.Koskenniemi (ed.), International Law Aspects of the European Union, pp.255-272.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009237© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009