Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības līgumiem. Līdz ar to nevar viennozīmīgi secināt, ka Vācijastiesību aktos ir paredzēta arī Eiropas tiesību prioritāte pār Vācijas nacionālajām tiesību normām.(ii)Mārstrihtas līguma lietaŠīs lietas ietvaros Vācijas Konstitucionālā tiesa izskatīja Eiropas Savienības līguma ratifikācijasjautājumus. Tiesa ļāva līgumu ratificēt, taču visai skaidri lika saprast, ka Kopienas likumdošanas untiesu kompetence attiecībā uz Vāciju ir ierobežota. 388 Tāpat spriedumā tika uzsvērtas Vācijas tiesībaspārskatīt Eiropas institūciju piemērotos tiesiskos instrumentus, lai pārbaudītu, vai tie nav piemērotiultra vires. Ja Eiropas Savienības tiesību akti ir pieņemti, pārkāpjot Kopienas kompetences, tad tieVācijai var nebūt saistoši. Tiesa arī norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir primāri atbildīga parpamattiesību aizsardzību, taču norādīja, ka, ja Cilvēktiesību tiesa šo funkciju neīstenos atbilstoši tam,kā to darītu Vācijas Konstitucionālā tiesa (Vācijas tiesa), tad pamattiesību aizsardzības kompetencespārņems Vācijas tiesaVēl jo vairāk, Konstitucionālā tiesa īpaši pabrīdināja, ka rūpīgi pārbaudīs Eiropas Kopienas līguma235. panta nosacījumu piemērošanu, un šis pants Vācijai nebūs saistošs, ja tiks izmantots kā pamatsKopienas tiesību harmonizācijai saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma 126. un 129. pantiem, vai arī būsuzskatāms par de facto grozījumu Eiropas Kopienas līgumā. 3893.3.5. Atvasināto un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgt starptautiskos līgumus(a)Deleģētās likumdošanas nozīmeTā kā Vācijā starptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē ir likuma statusstiesību normu hierarhijā, turklāt tie tiek apstiprināti ar parlamenta speciāli pieņemtu tiesību aktu(Likumu par Līgumu), tad atvasināto un neatkarīgo publisko personu tiesības slēgt starptautiskoslīgumus var rasties tikai tiktāl, ciktāl šādām personām varētu būt piešķirtas likumdošanas tiesības.Attiecīgi, tas iespējams tikai ar deleģētās likumdošanas procedūras palīdzību.Konstitūcijas 80.pants paredz, ka likumdošanas tiesības citām institūcijām var tikt piešķirtas tikai arlikumu. Likums šinī gadījumā jāsaprot kā parlamenta akts. 390 Parlamenta aktā, ar kuru piešķirdeleģētās likumdošanas tiesības, ir jābūt paredzētam likumdošanas tiesību saturam, mērķiem undeleģējuma robežām. Vēl jo vairāk, uz deleģēšanas pamata pieņemtajā normatīvajā aktā ir jābūt388 Lieta 2 BvR 2134/92 & 2159/2, Brunner v. The European Union Treaty 1 C.M.L.R. 57 (BVerfGE 1994) (F.R.G.).http://www.ecln.net/documents/Decisions-Germany/summary-maastricht.pdf (skatīts 17.08.2009.).389 Turpat.390 N.Foster, S.Sule, German Legal System and Laws, 3rd ed. Oxford University Press, 2002, 196.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009113© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009