Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Likuma darbības joma būtu jāierobežo, nosakot, ka likums neregulē Latvijas Republikas attiecības arEiropas Savienību, ja vien likumā nav paredzēts citādi. Proti, attiecības ar Eiropas Savienību jau regulēattiecīgie pievienošanās līgumi, un nebūtu piemēroti uz šiem starptautiskajiem līgumiem attiecināt arīStarptautisko līgumu likuma regulējumu. Arī pētījuma ietvaros jau konstatēts, ka problemātika saistībāar Eiropas Savienības ekskluzīvajā vai dalītajā kompetencē esošiem starptautiskajiem līgumiem nebūturegulējama Latvijas normatīvā aktā, jo šai problemātikai galvenokārt piemērojamas Eiropas, nevisnacionālās tiesības. Tomēr, protams, Starptautisko līgumu likuma normas attieksies uz tādiem EiropasSavienības un dalībvalstu dalītā kompetencē esošiem līgumiem, kurus Latvija slēdz patstāvīgi vaiparalēli Eiropas Savienībai.Tāpat, lai novērstu vai nākotnē mazinātu diskusijas, ka ārvalstu aizdevumi veido starptautiskuslīgumus, būtu jāiekļauj atruna, ka likums neattiecas uz ārvalstu finanšu palīdzību, ko regulē likums"Par budžetu un finanšu vadību". 819(b) Kompetence starptautisko līgumu jautājumosKonkrēti jānorāda Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, ārlietu ministraun citu personu pilnvaras un kompetences starptautisko līgumu noslēgšanā. Regulējumam saturiskibūtu jāatspoguļo Speciālā likuma 3. līdz 5.panta noteikumi (pētījuma ietvaros nav konstatēts pamats,kādēļ kādu institūciju kompetenci vajadzētu mainīt), taču kompetences jāsagrupē pārskatāmāk unsaprotamāk. Par paraugu varētu izmantot Igaunijas FRA likuma 2.nodaļu, kur izsmeļoši uzskaitītaskatra orgāna kompetences.Piemēram, Saeimas kompetence starptautisku līgumu slēgšanā ietver: lēmuma pieņemšana par jebkurastarptautiska līguma noslēgšanu (šobrīd, 3.pants); pilnvaru izsniegšana sarunu vešanai un līgumaparakstīšanai (6.pants); starptautiska līguma apstiprināšana (8. un 9.pants) – taču šajā likuma daļānevajag uzskaitīt, kurus tieši līgumus jāapstiprina Saeimai – to ieteicamāk regulēt nodaļā parstarptautisku līgumu apstiprināšanu; lemšana par starptautiska līguma darbības apturēšanu vaidenonsēšanu (14.pants); atrunu un skaidrojošu deklarāciju izteikšana (šobrīd neregulēts, bet praksēpiemērots); saprašanās memorandu noslēgšana (taču, to apstiprinot nevis ar likumu, bet tikai Saeimaslēmumu).Ministru kabineta kompetence starptautisku līgumu slēgšanā ietver: lēmuma pieņemšana parstarptautiska līguma noslēgšanu (šobrīd, 3.pants); pilnvaru izsniegšana sarunu vešanai un līgumaparakstīšanai (6.pants); starptautiska līguma apstiprināšana vai pievienošanās starptautiskam līgumam- nodaļā par starptautisku līgumu apstiprināšanu tiks noteikts, ka Ministru kabinets var apstiprināttādus starptautiskus līgumus, kam nav nepieciešams Saeimas apstiprinājums (11.pants); starptautiska819 24.03.1994. likums "Likums par budžetu un finansu vadību". Latvijas Vēstnesis, 41 (172), 06.04.1994.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009278