11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

6.3.3. Piemērotākā instrumenta izvēle.Lai Latvija varētu sekmīgi īstenot savas tiesības vajadzības gadījumā veikt atrunas vai izteiktskaidrojošas deklarācijas, ir jāapzinās kritēriji, kā nošķirt šos instrumentus vienu no otra, jo, kā jauaugstāk minēts, katram ir atšķirīgas tiesiskās sekas.Skaidrojošās deklarācijas ir atrunām ļoti tuvi tiesiski instrumenti. Gan skaidrojošās deklarācijas, ganatrunas ir valsts vai starptautiskās organizācijas vienpusējs paziņojums <strong>par</strong> līgumu vai kādu tā normu.Skaidrojošās deklarācijas atšķirībā no atrunām nav definētas Vīnes konvencijā, tādēļ visvieglāk būtu<strong>par</strong> skaidrojošām deklarācijām uzskatīt tos vienpusējos paziņojumus <strong>par</strong> līguma apjomu vai saturu, kasnav atrunas. Taču tas būtu pārāk vienkāršoti, jo pastāv arī citi vienpusēji paziņojumi <strong>par</strong> līgumu, kasnav ne atrunas, ne deklarācijas, piemēram, vispārīgi politikas paziņojumi. 676 Tāpat, no vienkāršāmskaidrojošām deklarācijām arī jānošķir nosacītas skaidrojošās deklarācijas (conditional interpretativedeclarations).STK Vadlīniju 1.3.punkts norāda, ka vienpusēja paziņojuma raksturs, proti, vai tas ir skaidrojošādeklarācija vai atruna, jānosaka pēc tiesiskajām sekām, ko tas rada. Kā paskaidrots STK vadlīniju1.3.punkta komentārā:"[..] vienpusējs paziņojums būtu atruna, ja tā mērķis ir izslēgt vai mainīt līguma normastiesisko iedarbību attiecībā uz tā izdarītāja valsti vai starptautisko organizāciju; un vienpusējspaziņojums būtu skaidrojoša deklarācija, ja tā mērķis ir precizēt vai izskaidrot saturu vaiapjomu, ko deklarētājs piešķir līgumam vai atsevišķām tā normām". 677Citiem vārdiem sakot, atrunas mērķis ir izmainīt no līguma izrietošo pienākumu, bet deklarācijasmērķis ir, neko nemainot, paskaidrot valsts izpratni <strong>par</strong> šo pienākumu. Kā jau viegli iedomāties, irdiezgan grūti novilkt robežu starp pienākuma izmainīšanu un pienākuma izskaidrošanu, it īpaši tāpēc,ka noteicošais ir nevis paziņojuma nosaukums, bet tiesiskās sekas (praktiskā problēma ir tā, ka valstissavas de facto atrunas iesniedz kā skaidrojošās deklarācijas tajos gadījumos, kad atrunas iraizliegtas). 678Īpašs skaidrojošo deklarāciju veids ir nosacītā skaidrojošā deklarācija, ko STK Vadlīniju 1.2.1.punktsdefinē šādi:"Vienpusējs valsts vai starptautiskas organizācijas paziņojums, <strong>par</strong>akstot, ratificējot, formāliapstiprinot, pieņemot, piekrītot vai pievienojoties līgumam, vai valstij veicot paziņojumu <strong>par</strong>līguma pārņemšanu pēctecības ceļā, ar kuru valsts vai starptautiskā organizācija padara savu676 Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis. Maisot tiesisko "spageti bļodu"// Jurista Vārds, Nr.5 (458), 2007. gada 30. janvāris.677 STK Vadlīniju komentāri, p.107.678 Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis. Maisot tiesisko "spageti bļodu"// Jurista Vārds, Nr.5 (458), 2007. gada 30. janvāris.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009215

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!