Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

3.4.3. Somijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasSomijas tiesību sistēma pamatā ir līdzīga lielākajai Eiropas valstu tiesību sistēmu daļai. Somijas tiesībusistēma pieder pie tā sauktās kontinentālās Eiropas tiesību saimes, taču atšķirībā no citām šo tiesībuvalstīm Somijas likumi netiek kodificēti.Līdzīgi kā Zviedrijā, Somijas konstitūcija ir vairāku normatīvo aktu kopums. Konstitucionāla rangalikumi ir 1919. gada Konstitūcijas likums, 1928. gada Parlamenta likums, 1922. gada Valdībasatbildības likums un 1922. gada Augstākās tiesas likums. 434 No visiem šiem aktiem lielākā nozīme irKonstitūcijas likumam, jo tieši tajā ir ietvertas konstitūciju tekstos parasti sastopamās normas. Proti,Konstitūcijas likums regulē cilvēka pamattiesības, varas dalīšanas mehānismus, valdības veidošanuu.c. jautājumus. 435Lai arī Somijas tiesību pamatā ir rakstītie normatīvie akti un tiesību principi, 436 mūsdienās arvienvairāk parādās jaunas tendences Somijas tiesībās. Piemēram, parādās jauni tiesību normu veidi -politikas, avotu normas un "atvērta satura" likumi. Piemēram, avotu normu mērķis ir sniegt valstsamatpersonām finansiālu rīcības brīvību, stingri nenosakot, kādiem mērķiem noteiktie finansiālielīdzekļi jāizmanto. Atvērta satura likumu mērķis savukārt ir "veicināt materiālo taisnīgumu". 437 Joabstraktāka satura tiesību norma, jo ir lielākas iespējas tās piemērotājam šīs normas interpretētatbilstoši taisnīguma apsvērumiem katrā konkrētā situācijā. Tā, piemēram, Somijas Līgumu likumā(Act of Contracts) ir tieši paredzēts, ka tiesnesis šī likuma normas, kas, konkrētajā situācijā varētu radītnesaprātīgu vai netaisnīgu rezultātu, interpretēt tā, lai aizsargātu darījumu vājāko pusi.Ārlietas un starptautisko līgumu slēgšanas jautājumi Somijā ir valsts prezidenta un valdības dalītākompetencē. 438 Tomēr izpildvaras rīcības brīvību ierobežo nosacījums, ka, slēdzot starptautiskoslīgumus vai atkāpjoties no tiem, ir nepieciešama parlamenta piekrišana. 439 Parlaments lemj arī parSomijas starptautisko saistību stāšanos spēkā. 440 Tomēr līgumu slēgšanai parlamenta piekrišana navnepieciešama visos gadījumos. Saskaņā ar Somijas tiesībām šī piekrišana ir jāsaņem, ja starptautiskaislīgums vai vienošanās satur normatīva rakstura vai citādi nozīmīgus nosacījumus. Šādā gadījumāparlaments savu piekrišanu izsaka ar vienkāršu balsu vairākumu. Savukārt, ja starptautiskais līgumsvai vienošanās paredz izdarīt izmaiņas Somijas konstitūcijā, lēmuma pieņemšanai par piekrišanu ir434 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 29.lpp.435 Turpat.436 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 23.lpp.437 Turpat.438 Somijas konstitūcija, 93. pants. http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (skatīts 26.08.2009.).439 Turpat.440 Turpat.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009122