Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

6.10.2. Risināmie jautājumiJājautā, vai ir pamatota, pirmkārt, tik plaša norma, ka jāpublicē visi starptautiskie līgumi, arī tādi, kasnav apstiprināti ar ārēju normatīvu aktu. Otrkārt, vai ir nepieciešama līgumu publicēšana divosdažādos izdevumos. Treškārt, vai ir pietiekami, ka līgums tiek publicēts tikai pēc tā apstiprināšanas arārējo normatīvo aktu (proti, atbilstoši likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta unMinistru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkāesamību" noteikumiem).(a)Kuri līgumi jāpublicēTie starptautiskie līgumi, kuri tiek apstiprināti ar ārēju normatīvu aktu, proti, Saeimas pieņemtu likumuvai Ministru kabineta noteikumiem, ir noteikti jāpublicē saskaņā ar likuma "Par likumu un cituSaeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkāstāšanās kārtību un spēkā esamību" noteikumiem. Tādējādi, attiecībā uz šo līgumu publicēšanasnepieciešamību speciāls papildus regulējums nav vajadzīgs.Ja starp Latvijas un citas valsts pašvaldību noslēgts starptautisks līgums tiek apstiprināts ar pašvaldībasdomes lēmumu kā ārējais normatīvais akts (saistošie noteikumi), tad tie atbilstoši likuma "Parpašvaldībām" 45.pantam publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, izliekami redzamāvietā pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldēs, kā arī, republikas pilsētas gadījumā,publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Jānorāda gan, ka pašvaldība būtu tiesīga apstiprinātstarptautisko līgumu saistošiem noteikumiem, ja tas atbilstu kādam no likuma "Par pašvaldībām"43.pantā minētajiem gadījumiem. Ja starptautiskais līgums ir apstiprināts ar pašvaldības domes "citu"lēmumu likuma "Par pašvaldībām" 41.panta 4.punkta izpratnē, tad tā publikācija nav speciāliparedzēta.Jāatrisina jautājums, vai publicējami arī starptautiskie starpresoru un atvasināto publisko personulīgumi, kā arī, vai nepieciešams publicēt ne tikai starptautiskos līgumus, bet arī saprašanāsmemorandus, skaidrojošās deklarācijas un citus ar starptautiskajām tiesībām saistītus dokumentus.Tā kā starptautiskie starpresoru un atvasināto publisko personu līgumi parasti nebūs uzskatāmi parstarptautiskiem līgumiem Vīnes konvencijas izpratnē, uz tiem principā arī neattiektos starptautiskajāstiesībās noteiktais līgumu publiskuma princips. Turklāt, tā kā šiem līgumiem nebūtu ārējā normatīvāakta spēka, tie nevar radīt tiesības un pienākumus privātpersonām un tādējādi uz tiem tiešā veidāneattiecas Satversmes 90.pants. No otras puses, šādu līgumu slēgšana tomēr ir Latvijas tiešās vaipastarpinātās pārvaldes iestāžu darbība, kas potenciāli var radīt ārējas sekas. Kā jau augstāk analizēts,nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka šādu iestāžu darbība var radīt Latvijas valsts starptautiski tiesiskoatbildību. Aplūkotas arī nošķiršanas grūtības starp starptautiskajiem līgumiem un saprašanās© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009269