Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

"Latvijas Republikas valdība uzskata, ka laulāto vienlīdzība ir ļoti svarīgs jautājums un tāpēcnav pieļaujams izņēmums no šīm tiesībām. Vēl jo vairāk, Latvijas Republikas valdība uzskata,ka Omānas sultanāta izdarītās atrunas ir pretrunā ar konvencijas priekšmetu un mērķi, it īpaši arvisu dalībvalstu pienākumu panākt ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem un bez kavēšanāssieviešu diskriminācijas izskaušanu." 711Arī attiecībā uz šiem iebildumiem nav atrodamas publiskas norādes Ministru Kabineta sēžuprotokolos.Tādējādi secināms, ka Latvija ir vairākkārt īstenojusi savas tiesības izteikt iebildumus pret citu valstuatrunām un deklarācijām, tātad Latvija apzinās šī instrumenta nozīmi un jēgu. Latvijas pozīcija, kāizriet no iepriekš aplūkotās prakses, ir vairāk tuvāka "progresīvajai" cilvēktiesību perspektīvai nekā"konservatīvajai" Vīnes konvencijas perspektīvai, atzīstot par iespējamu neņemt vērā nepieļaujamasatrunas, uzskatot atrunu iesniegušo līguma pusi par pilnībā saistītu ar attiecīgo līgumu. Vēl jo vairāk,Latvija šādu pozīciju ir attiecinājusi ne tikai uz cilvēktiesību līgumiem, bet arī uz cita raksturalīgumiem (piemēram, saistībā ar cīņu pret terorismu), šķietami uzskatot atrunu neņemšanu vērā parvispārīgi pieņemamu. Lai gan daļa Eiropas valstu seko šādai praksei, tās normatīvā pamatotība irneskaidra, un, ņemot vērā tās diezgan būtiskās tiesiskās sekas, būtu noderīgi tieši un precīzi nodefinētLatvijas pozīciju: vai tā uzskata, ka tiesības neņemt vērā nepieļaujamās atrunas izriet no Vīneslīgumtiesību konvencijas, vispārējām paražu tiesībām, cilvēktiesību konvencijām vai (kas šķietvispārliecinošākais) no speciālām paražu tiesībām, kas ir piemērojamas tikai attiecībā uz tām valstīm,kas tām ir tieši piekritušas. 712Neņemot vērā neskaidrību par Latvijas teorētisko pozīciju atrunu jautājumos, neskaidrās nacionālāsprocedūras dēļ nav skaidrs, kas un kādā kārtībā šos iebildumus var izteikt. Principā, tā kā izteiktieiebildumi atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijai var padarīt kādu konkrētu starptautiska līgumanormu par nepiemērojamu attiecībās starp Latviju un atrunu izdarījušo valsti, tad būtu pareizi, jaiebildumus drīkstētu izteikt tikai tās personas, kurām ir tiesības noslēgt starptautiskus līgumus. Tā kāiebildumu izteikšanā nepieciešama elastība un relatīvi ātra reaģēšana (ne ilgāk kā divpadsmit mēnešulaikā), tad nebūtu samērīgi prasīt, lai iebildumus pret citu valstu atrunām ikreiz apstiprina Saeima, patja attiecīgo līgumu Saeima ir ratificējusi (taču tiesības apstiprināt iebildumus Saeimai noteikti ir).Tāpat nav nepieciešams, lai Latvijas griba izteikt iebildumus būtu noteikta ārējā normatīvā aktā(piemēram, Ministru kabineta noteikumos), jo ar iebildumiem netiek izmainīta attiecīgā starptautiskā711 Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination against Women. Declarations and Reservations.http://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=IV-8&chapter=4&lang=en(aplūkots09.10.2009).712 Martins Paparinskis, "The concept of reservations and compatibility with the object and purpose of the treaty’ in Riga2008 Conference on Public International Agreements: Theory and Practice" (Conference materials: not published) pp. 27-37.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009224© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009