Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

8. KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMIŠī pētījuma rezultātā ir sagatavots analītisks pārskats par starptautiskajām līgumtiesībām un šo tiesībumijiedarbību ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, it īpaši Latvijas, tiesībām. Pētījuma mērķusasniegšanas rezultātā ir veikti šajā kopsavilkumā norādītie secinājumi un priekšlikumi.8.1. Starptautisko līgumu slēgšanas procedūra Latvijā.Starptautisko līgumu slēgšanas procedūru Latvijā galvenokārt regulē ārējie normatīvie akti.Pamatprincipi par starptautisko līgumu noslēgšanu ir iekļauti Satversmē, it īpaši tās 68.panta pirmajādaļā. Pirms Otrā pasaules kara starptautisko līgumu slēgšanu Latvijas Republikas vārdā pēc būtībasregulēja tikai Satversmes normas, jo nepastāvēja speciālu likumu, kas šo procedūru regulētudetalizētāk. Līdz 1940. gadam Latvija bija noslēgusi ap simtu starptautiskos līgumus. Šie līgumi, kurusLatvijas Republika ir ratificējusi vai kuriem pievienojusies līdz 1940. gadam un kuri saskaņā arstarptautisko tiesību principiem ir spēkā, ir saistoši Latvijas Republikai joprojām. Saistībā ar Latvijasiestāšanos Eiropas Savienībā 2003.gada 8.maijā Satversmes 68.pants tika papildināts ar otro, trešo unceturto daļu.Starptautisko līgumu slēgšanas procedūru regulē arī Latvijai saistošie jau noslēgtie starptautiskielīgumi, no kuriem nozīmīgākais ir 1969.gada 23.maija Vīnes konvencija par starptautisko līgumutiesībām, Latvijai saistoša no 1993.gada 6.aprīļa. Arī Eiropas Savienības tiesības Latvijai ir saistošastieši, pamatojoties uz starptautisku līgumu (attiecīgie līgumi par Latvijas pievienošanos EiropasSavienībai).Starptautisko līgumu slēgšanas procedūru detalizēti regulē speciālais normatīvais akts – 1994.gadalikums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" (Speciālais likums). Šī likuma mērķis irnoteikt Latvijas Republikas starptautisko līgumu noslēgšanu, izpildi, denonsēšanu un citus arstarptautiskajiem līgumiem saistītus jautājumus. Speciālā likuma normas nav visai detalizētas, turklātatstāj daudzus neatbildētus jautājumus, gan attiecībā uz starptautisko līgumu iedalījumu starpvalstu,starpvaldību un starpresoru līgumos, gan attiecībā uz procedūras gaitu.Speciālais likums nosaka, kuras personas un institūcijas ir tiesīgas lemt par starptautisku līgumunoslēgšanu, vest sarunas par starptautiska līguma noslēgšanu, saskaņot šādu līgumu tekstu, kā arīparakstīt, un apstiprināt tos. Konkrēti noteiktas Saeimas, Ministru kabineta un citu personu pilnvaras,taču atsevišķas kompetences netiek regulētas vispār.Atsevišķas normas par starptautisko līgumu noslēgšanas procedūru ir iekļautas arī citos ārējosnormatīvos aktos, proti, Saeimas kārtības rullī, Ministru kabineta iekārtas likumā, Ministru kabinetakārtības rullī, Valsts valodas centra nolikumā, Satversmes tiesas likumā, Ārlietu ministrijas nolikumā.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009293