Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

pieņemta, parlamentam nekādi neiesaistoties, un būt juridiski saistoša. 376 Starpvaldību vienošanosjuridiski saistošo raksturu nosaka lielākoties nevis likumdevēja līdzdalība, bet gan katras valstskonstitucionālā sistēma kopumā. 377 Tā, piemēram, Vācijā lielākā starpvaldību vienošanās daļa navjuridiski saistoši. 378Tomēr neatkarīgi no to saistošā spēka, starpvaldību vienošanos nozīme Vācijā ir visai liela. Tie īstenovismaz piecas valstij nozīmīgas funkcijas, tādas kā(i)(ii)(iii)(iv)dažādu resoru politikas koordinēšanas funkcija,resoru procesuālās sadarbības funkcija,resoru darbības plānošanas (para-constitutional engineering) funkcija,tiesiskā regulējuma īstenošanas vienošanās ceļā funkcija,(v) likumu papildināšanas funkcija. 379Lai gan starpvaldību vienošanās lielākoties regulē materiālo tiesību jautājumus, dažreiz tās nosaka arīprocesuālās sadarbības mehānismus. Pirmajā gadījumā tiek panākta vienošanās par to, “kurš ko dara,cik maksā un par ko maksā”. 380 Otrajā gadījumā, starpvaldību vienošanās lielākoties paredz dažādaskonsultāciju un strīdu risināšanas shēmas. Piemēram, vienošanās starp Beļģiju un Vāciju paredzkonsultāciju procedūru abu valstu vienotas tiesiskās bāzes un politikas izstrādei Eiropas Savienībasjautājumos. 381 Tāpat vienošanās var aptvert arī dažādu komiteju vai konferenču izveidi. 3823.3.4. Eiropas Savienības tiesību ietekme uz Vācijas tiesībām starptautisko līgumu jomā(a)Vispārējas piezīmes un Konstitūcijas 79.pantsVācijas Konstitūcijas 23. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Vācijas Federatīvā Republika piedalīsiesEiropas Savienības attīstībā, kas vērsta uz demokrātiskuma, likumības un subsidiaritātes principaievērošanu, kā arī nodrošinās pamattiesību aizsardzību Vācijas Konstitūcijai atbilstošā līmenī. 383 Tādāapmērā Federācija ar Bundesrāta piekrišanu var nodot daļu savu suverēno tiesību Eiropas institūcijām.Eiropas Savienības nodibināšanas jautājumi, kā arī izmaiņas tās dibināšanas likumos tiek skatītisaskaņā ar Konstitūcijas 79. panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kuri savukārt regulē376 Ch.-E. Lagasse, Les nouvelles institutions politiques de la Belgique et de l'Europe, 2nd ed. Artel, Namur, 1999, 350. lpp.377 J. Poirier, “The Functions of Inter-Governmental Agreements: Post Devolution Concordats in a ComparativePerspective”. PLRev. 2001, SPR, 134.lpp.378 Turpat.379 Turpat.380 Turpat.381 Turpat.382 Turpat.383 Basic Law for the Federal Republic of Germany, 23.panta 1.daļa.http://www.cgerli.org/index.php?id=50&tx_vmdocumentsearch_pi2[docID]=45 (skatīts 19.08.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009111