Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

darbība radīs kodolpiesārņojumu Īrijas ūdeņos. Komisija uzskatīja, ka šis strīds bija jārisina Kopienastiesību ietvaros, nevis saskaņā ar Jūras tiesību konvencijā paredzēto procedūru (Starptautiskais Jūrastiesību tribunāls). Jūras tiesību konvencijas puses ir gan Kopiena, gan dalībvalstis - tātad tā noslēgtadalītās kompetences ietvaros kā jaukts starptautisks līgums. Komisija uzskatīja, ka strīds tādēļ balstītsuz Kopienas tiesībām, un attiecībā uz tām Eiropas Kopienu tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija.Tiesas atziņas- Tiesa atkārtoja iepriekšējās judikatūras atziņas, ka jaukts starptautisks līgums ir neatņemamaKopienas tiesību sastāvdaļa (para.82) un ka šādiem līgumiem Kopienas tiesībās ir tāds patsstatuss kā Kopienas vienas pašas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem (para.84), kā arī, ka,pildot šādus jauktos starptautiskos līgumus, dalībvalstis pilda pienākumu pret Kopienu(para.85).- Tālāk tiesa pievērsās jautājumam, vai konkrētās Jūras tiesību konvencijas normas ir Kopienaskompetencē. Tiesa atzīmēja, ka saskaņā ar EKL 176.pantu Kopienas ārējā kompetence dabasaizsardzības jomā nav ekskluzīva, bet gan dalīta ar dalībvalstīm (para.92). "Tomēr jautājumspar to, vai jaukta līguma noteikums ietilpst Kopienas kompetencē, attiecas uz šīs pašaskompetences piešķiršanu un līdz ar to uz Kopienas ārējās kompetences esamību šajā jomā,nevis tās ekskluzīvo vai dalīto raksturu." (Para.93).- "No iepriekš minētā izriet, ka Kopienas ārējās kompetences jūras vides jomā esamība principānav atkarīga no atvasināto tiesību aktu, kas nosedz attiecīgo jomu un kas varētu tikt ietekmēti,ja dalībvalstis piedalītos attiecīgā līguma noslēgšanas procedūrā, pieņemšanas saskaņā arTiesas formulēto principu iepriekš minētajā AETR spriedumā. Kopiena var slēgt līgumus videsaizsardzības jomā, pat ja Kopienu mērogā šajos īpašajos jautājumos, par ko ir šie līgumi,noteikumi vēl nav pieņemti vai ir tikai ļoti daļēji pieņemti un līdz ar to nevar tikt ietekmēti [..]."(Paras.94-95).- Tiesa pārbaudīja, vai Kopiena, kļūstot par Konvencijas dalībvalsti, ir izvēlējusies izmantot savuārējo kompetenci vides aizsardzības jomā. Analizējot pievienošanās procesu, tiesa secināja, kaKonvencijas ietvaros ir notikusi dalītās kompetences nodošana no dalībvalstīm Kopienai, itīpaši jūras vides aizsardzības jomā (para.105). Tomēr, lai šī kompetences nodošana notiktu, irnepieciešams, lai būtu pieņemti Kopienas noteikumi (para.106). "No tā izriet, ka Konvencijasīpašajā kontekstā secinājums, ka Kopienai ir nodota dalītā kompetence, ir atkarīgs no tā, vaijomās, uz kurām attiecas Konvencijas attiecīgie noteikumi, pastāv Kopienu noteikumi, lai kādaarī būtu to piemērojamība un raksturs." (Para.108).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009182