Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Eiropas Savienības 3.pīlāru – policijas un tieslietu sadarbība krimināllietās – regulē ESL VI sadaļa. Šīsadaļa nesatur tiešus noteikumus par starptautisku līgumu slēgšanu, taču ESL 38.pants norāda, kastarptautiskie līgumi, ko slēdz saskaņā ar ESL 24.pantu, var aptvert arī 3.pīlāra jautājumus. Tādējādisecināms, ka 3.pīlāra jomā Eiropas Savienībai pastāv ārējā kompetence, bet tāpat kā 2.pīlāra jomā tānav ekskluzīva. Pēc Lisabonas līguma grozījumiem šo jomu regulē LESD V sadaļas 4. un 5. nodaļa.ESL 38.panta analogs LESD vairs nav atrodams, taču tas nenozīmē, ka par 3.pīlāra jautājumiemEiropas Savienībai vairs nebūtu nekādas ārējās kompetences. LESD 81. un 82.pants paredz EiropasSavienības tiesības veikt dažādus "pasākumus" dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai, un nevarizslēgt iespēju, ka kāds no šādiem pasākumiem varētu tikt īstenots, izmantojot ārējo kompetenci.Tomēr Eiropas Savienības kompetence šajā jomā ir dalīta un var iegūt ekskluzivitāti gadījumos, kasizriet no Eiropas Kopienu tiesas judikatūras un nostiprināti arī LESD 3.panta 2.punktā.(g) Citas jomasTiesību doktrīnā izvirzīti viedokļi, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt tieši norādītai ārējai ekskluzīvaikompetencei arī citās jomās, kur tai ir tieši norādīta iekšēja ekskluzīva kompetence, piemēram,konkurences tiesībās. 738 Eiropas Kopienu tiesai nav nācies tieši šo jautājumu aplūkot, taču, piemēram,BNIC lietā tiesa norādīja, ka dalībvalstis nedrīkst pieņemt tādus nacionālo tiesību aktus, kas traucētuEKL 81. un 82.panta mērķu sasniegšanu. 739 Tomēr tas nenorāda, ka dalībvalstis nedrīkstētu pieņemtnekādus tiesību aktus konkurences tiesību jomā vai slēgt starptautiskus līgumus. Gluži otrādi,dalībvalstu prakse pierāda, ka nacionālais kompetences regulējums pastāv paralēli Eiropas Savienībasregulējumam, un tas tiek arī piemērots jomās, kur Eiropas Savienības regulējuma trūkst. Tādējādisecināms, ka Kopienas ārējā kompetence konkurences tiesību jomā nav ekskluzīva, un dalībvalstis irtiesīgas noslēgt starptautiskus līgumus konkurences tiesību jomā, tomēr, protams, neaizskarotKopienas mērķus. 740 Šo secinājumu apstiprina LESD 3.panta 1.punkta b) apakšpunkts, kas skaidrinosaka, ka ekskluzīvā kompetence Eiropas Savienībai ir tikai iekšējā tirgus darbībai nepieciešamokonkurences noteikumu izveidošanai.No tieši norādītas ārējās kompetences jomām ekskluzivitāte vēl ir tikusi noteikta arī kopējāszvejniecības politikas jomā 741 , kā arī a priori ekskluzivitāte jūras bioloģisko resursi aizsardzībā. 742 Totagad apstiprina LESD 3.panta 1.punkta d) apakšpunkts, nosakot ekskluzivitāti jūras bioloģisko resursusaglabāšanā saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Protams, ekskluzīva ārējā kompetence ir arīattiecībā uz muitas savienības jautājumiem (LESD 3.panta 1.punkta a) apakšpunkts).738 I.MacLeod, teorija aplūkota Delano Verwey. The European Community, the European Union, and the International Lawof Treaties. The Hague: T.M.C. Asser Press, 2004, p.30.739 Lieta 136/86. BNIC v Aubert [1987]. ECR 4789, para.23.740 Delano Verwey. The European Community, the European Union, and the International Law of Treaties. The Hague:T.M.C. Asser Press, 2004, p.31.741 Lieta Nr. 804/79 (Komisija pret Apvienoto Karalisti). [1981] ECR 1045, paras.17-18.742 Wyatt & Dashwood's European Union Law. 5th edition. London: Sweet&Maxwell, 2006, p.91.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009240© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009