Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

pret trešajām valstīm, kuros var tikt iekļauti valstu vadītāji, personas un organizācijas, kas ir saistītas aršiem vadītājiem vai ko tie kontrolē.Pirmās instances tiesa, otrkārt, nosprieda, ka Padome pareizi uzskatījusi, ka arī EKL 308. pants vienspats nav piemērots juridiskais pamats, lai pieņemtu apstrīdēto regulu (Kadi, 98.–121. punkts; Yusuf,134.–157. punkts). Tiesa norādīja, ka cīņa pret starptautisko terorismu, un tādas ekonomiskās unfinanšu sankcijas kā līdzekļu iesaldēšana, nevar tikt saistīta ne ar vienu no EKL 2. un 3. pantā Kopienainoteiktajiem mērķiem (Kadi, 116. punkts, Yusuf, 152. punkts). Regulā paredzētie pasākumi nevaratsaukties uz kopējo tirdzniecības politiku, jo lietās runa nav par Kopienas tirdzniecības attiecībām artrešajām valstīm. Nav iespējams atsaukties arī uz mērķi, lai konkurence iekšējā tirgū netiek izkropļota(EKL 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts), jo regula nepalīdz novērst risku, ka tiks traucēta kapitālabrīvā aprite vai ka būtiski tiks izkropļota konkurence.Pirmās instances tiesa nosprieda, treškārt, ka Padomei tomēr bija kompetence pieņemt apstrīdētoregulu, pamatojoties uz EKL 60., 301. un 308. pantu (Kadi, 135. punkts, Yusuf, 170. punkts). PēcMāstrihtas līguma grozījumiem ir īpaši izveidota sasaiste starp Kopienas rīcību, atbilstoši EKL 60. un301. pantam uzliekot ekonomiskās sankcijas, un ESL mērķiem ārējo attiecību jomā (Kadi, 123. punkts,Yusuf, 159. punkts). EKL 60. un 301. pants ir īpašas EKL tiesību normas, jo tās paredz, ka Kopienasrīcība varētu izrādīties vajadzīga, lai īstenotu nevis vienu no Kopienas mērķiem, kas noteikti EKL, betvienu no mērķiem, kas ESL 2. pantā ir noteikts tieši Savienībai, proti, īstenojot KĀDP (Kadi, 124.punkts, Yusuf, 160. punkts). Attiecīgi, EKL 60. un 301. panta ietvaros Kopienas rīcība patiesībā irSavienības rīcība, kas īstenota, pamatojoties uz Kopienas pīlāru, pēc tam, kad Padome pieņēmusikopēju nostāju vai kopīgu rīcību KĀDP ietvaros (Kadi, 125. punkts, Yusuf, 161. punkts).Tika apskatīti vēl citi procesuāli pamati regulu atcelšanai, taču tie detalizētāk šī pētījuma ietvarosnetiks aplūkoti.Iebildumi, kas balstīti uz prasītāju pamattiesību pārkāpumuPirmās instances tiesa izvērtēja, pirmkārt, saistību starp starptautisko tiesisko kārtību, ko nosaka ANO,un valsts vai Kopienas tiesisko kārtību, kā arī apmēru, kādā Kopienas un tās dalībvalstu kompetence irsaistīta ar Drošības padomes rezolūcijām, kas pieņemtas atbilstoši ANO Statūtu VII nodaļai. (Kadi,178.–180. punkts, Yusuf, 228.–230. punkts).Izskatot saistību starp starptautisko tiesisko kārtību un valsts vai Kopienas tiesisko kārtību, Pirmāsinstances tiesa nosprieda, ka no starptautisko tiesību viedokļa dalībvalstīm, kā ANO loceklēm, irjāievēro savu saistību, kas izriet no ANO Statūtiem, primārais raksturs, kas paredz, ka pienākumamīstenot Drošības padomes lēmumus ir augstāks spēks nekā citam līgumiskajam pienākumam, kouzņēmušās dalībvalstis (Kadi, 181.–184. punkts, Yusuf, 231.–234. punkts).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009186