Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

6. LATVIJAS NORMATĪVĀ REGULĒJUMA PROBLĒMAS ATTIECĪBĀUZ STARPTAUTISKO LĪGUMU SLĒGŠANU6.1. Starptautisko vienošanās (saprašanās) memorandu tiesiskais statuss Latvijā.6.1.1. Starptautisko vienošanās (saprašanās) memorandu juridiskā būtībaKā analizēts pētījuma iepriekšējās nodaļās, nosaukums "vienošanās (saprašanās) memorands" var būtmaldinošs, jo ar šādu nosaukumu (memorandum of understanding) var tikt apzīmēts gan nesaistošsnodomu protokols (saprašanās memorands šaurākā nozīmē), gan arī starptautisks līgums, atkarībā nodokumenta teksta. 601 Ne jebkura starptautiska vienošanās ir uzskatāma par starptautisku līgumu Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē. Būtiski ir, vai puses bija paredzējušas caur vienošanos radīttiesiskas attiecības savā starpā vai nē. 602 Varētu šķist, ka jebkuras starpvalstu vienošanās pamatmērķisir radīt kādas tiesības vai saistības. Tomēr valstu prakse rāda, ka daudzas starpvalstu vienošanās ietvertikai apliecinājumu par kopīgiem mērķiem un principiem, 603 kas nevienai no pusēm nekādas saistībasnerada. Šāda veida akts varētu būt, piemēram, valstu izteikts atbalsts noteikta politiska mērķaīstenošanai, kas rada politiskas, bet ne tiesiskas sekas. 604 Piemēram, par starptautisku aktu, kas navuzskatāms par starptautisku līgumu Vīnes konvencijas izpratnē, Satversmes tiesa ir atzinusi arī EiropasDrošības un Sadarbības konferences nobeiguma akts. 605 Turpmākajā analīzē ir jāņem vērā, ka, lai ganpastāv detalizētas normas attiecībā uz līgumtiesību normu interpretēšanu un piemērošanu,starptautiskās tiesības paredz relatīvi ierobežotus kritērijus, lai nošķirtu saistošas vienošanās nonesaistošām. 606Šīs apakšnodaļas izpratnē tiks apskatīts starptautisko vienošanās (saprašanās) memorandu (saprašanāsmemorands) tiesiskais statuss Latvijā, saprotot saprašanās memorandu tā šaurākajā nozīmē kānesaistošu nodomu protokolu.Kā konstatēts pētījuma 2. nodaļā par Latvijas tiesisko regulējumu starptautisko līgumu jomā, Latvijastiesību akti nesatur saprašanās memoranda legāldefinīciju. Nevienā Latvijas tiesību normā nav arīnoteikts, ka ar saprašanās memorandu parasti tiek apzīmēta nesaistoša vienošanās. Protams, pat, ja taskādā tiesību normā būtu noteikts, tas neizslēgtu situācijas, kad zem saprašanās memoranda tomērslēptos starptautisks līgums Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē. Tomēr tiesiskās noteiktībasnolūkos būtu vēlams, ka Speciālais likums ietvertu saprašanās memoranda definīciju.601 Memorandum of Understanding regarding German Assets in Italy 1947 (138 UNTS 111 (No.1863); UKTS (1947) 75)).602 Third US Restatement of Foreign Relations Law, Washington, 1987, vol. I, 149.lpp.603 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, 812.lpp.604 Turpat.605Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 71.1.punkts .606 Malgosia Fitzmaurice, ‘The Identification and Character of Treaties and Treaty Obligations between States inInternational Law’ (2002) 73 British Yearbook of International Law 141, 144-145..© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009191© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009