11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

nepasaka <strong>par</strong> ekskluzivitāti, jo šī <strong>par</strong>alēlā ārējā kompetence būs ekskluzīva tikai tad, ja Kopiena jau irīstenojusi savas tiesības pieņemt regulējumu iekšējā jomā (AETR princips) vai arī iekšējo kompetencivar īstenot tikai vienlaikus ar ārējo (Iekšējo ūdensceļu lietas princips). Tātad, ja atbilstoši <strong>par</strong>alēlismadoktrīnai ir konstatējama Kopienas netieši norādītā ārējā kompetence, tad ir jāpiemēro augstākaplūkotie AETR un Iekšējo ūdensceļu lietas principi, lai noskaidrotu, vai ārējā kompetence navekskluzīva.Rezumējot, <strong>par</strong>alēlisma doktrīna ir analītisks instruments, ar kura palīdzību noskaidrot, vai konkrētajājomā varētu pastāvēt netieši norādīta Eiropas Savienības ārējā kompetence.6.5.3. Secinājumi un ieteikumiIevērojot augstāk aplūkoto, secināms, Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence, vienalga, vai tāizriet no tieši vai netieši norādītas ārējās kompetences, ir problemātisks Eiropas tiesību institūts, <strong>par</strong>kuru joprojām notiek aktīvas akadēmiskas debates. Taču pēdējās desmitgades laikā būtiski pieaug toviedokļu un prakšu skaits, kas norāda uz Eiropas Savienības neekskluzīvu kompetenci: praksē ļotidaudz Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiek slēgti, piedaloties kopīgi Kopienai vai Savienībaiun dalībvalstīm. Arī tiesību doktrīnā tiek norādīts, ka Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētubūt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīga darbība traucētu Eiropas Savienības mērķusasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kas arī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijaspieeju. 757Lisabonas līgums gan ir ieviesis nedaudz lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetencesekskluzivitātes jomā, vismaz LESD 3.pantā ietverot konkrētu katalogu ar Eiropas Savienībās ārējāsekskluzīvās kompetences jomām. Ar Lisabonas līguma grozījumiem netiek ieviestas jaunasekskluzīvās kompetences, taču esošās tiek norādītas skaidrāk un nepārprotami. Panta 2.punkta otrajāun trešajā daļā ir norādīta ar Eiropas Kopienu tiesas judikatūru ieviestā Eiropas Savienības netiešinorādītā ekskluzīvā ārējā kompetence, proti, AETR princips un potenciālās kompetences jeb Iekšējoūdensceļu lietas princips. Šo principu piemērošana tomēr nevar tikt detalizēti noteikta dibināšanaslīgumos, tāpēc nevar izslēgt arī turpmāku Eiropas Kopienu tiesas pienesumu šo principuinterpretēšanā.Ievērojot augstāk apskatīto problemātiku, nepieciešama katra ieplānota starptautiska līguma analīze noEiropas tiesību viedokļa. Šaubu gadījumā (it īpaši, ja ir šaubas, vai piemērojams kāds no netiešinorādītās ekskluzīvās kompetences principiem), būtu vēlams sazināties ar Eiropas Komisiju un saņemtsākotnēji vismaz neformālu viedokli, ka komisija uzskata, ka līguma slēgšana varētu būt EiropasSavienības ekskluzīvajā kompetencē.757 M.Cremona, External Relations and External Competence. The Emergence of an Integrated Policy. In: P.Craig and G.de Burca (eds.) The Evolution of EU Law, Oxford: Oxford University Press, 1999, p.154.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009245© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!