Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

nepieciešamas divas trešdaļas parlamenta locekļu balsu, turklāt jebkurā gadījumā šāda vienošanās“nedrīkst apdraudēt Konstitūcijas demokrātiskos pamatus.” 441Somija ir duālistiska valsts. Starptautisko līgumu un citu vienošanos tekstiem, ciktāl tie ir normatīvarakstura, Somijas tiesību sistēmā ir jātiek inkorporētiem ar speciālu likumu. 442Ja starptautiskais tiesību akts nav normatīva rakstura, tad tā ieviešanai ir pietiekami pieņemt prezidentadekrētu. 443 Praksē, ja starptautiskā vienošanās paredz veikt izmaiņas Somijas likumdošanā,nepieciešamais inkorporācijas likums parasti tiek pieņemts vēl pirms vienošanās ratifikācijas(izņēmums ir 1960.gada Genocīda konvencija, kur inkorporācijas akts tika pieņemts tikai1974.gadā). 444 Gadījumos, kad starptautiskās vienošanās noteikumi saskan ar nacionālajām tiesībām,likuma pieņemšana ir visai vienkārša – nekādu īpašu procesuālu prasību nav un tas tiek pieņemts tādāpašā procedūrā, kā jebkurš likums. Lai gan normatīva rakstura starptautisko vienošanos inkorporējošolikumu var pieņemt tikai parlaments, inkorporējošā akta projektu parlamentā var iesniegt arī valdība. 445Parlamenta likums starptautiskās vienošanās ieviešanai ir nepieciešams ne tikai tad, ja vienošanās irnormatīva rakstura. Gadījumos, ja ir starptautiskās vienošanās projekts saistīts ar grozījumiemkonstitūcijā, to ieviest nacionālajā tiesību sistēmā ir pilnvarots tikai parlaments, turklāt ar divu trešdaļubalsu vairākumu. 4463.4.4. Itālijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasLīdzīgi kā vairums Eiropas valstu Itālija ir civilo tiesību tradīcijas tiesību valsts. Itālijas likumukodeksi vēl aizvien uzskatāmi ne tik daudz par jauniem, modernizētiem tiesību normu avotiem, cik parvēsturisku mantojumu dažādās "senatnības stadijās". Līdztekus 1948. gada konstitūcijai valstī ir spēkāSodu likums (1931), 1942. gada Civilprocesa likums un 1942. gada civilkodekss. Vienīgā no Musolīnivaldības laika kodifikācijām, kas zaudējusi spēku, ir Kriminālprocesa kodekss: 1989. gadā sabiedrībasspiediena rezultātā likumdevējs pieņēma jaunu Kriminālprocesa kodeksu. 447Itālijā tiesību normu hierarhijā augstāko vietu ieņem konstitūcija. Aiz tās hierarhiski seko likumi.Likumiem pakārtoti ir publiskās varas iestāžu izdotie normatīvie akti. Tie var būt gan centrālā valstsaparāta (valdības un tai padoto iestāžu, piemēram, ministirju), gan arī reģionālo, provinču unmunicipālo (komūnu) pārvaldes iestāžu pieņemtie akti.441 Turpat, 94. pants.442 Turpat, 95. pants.443 Turpat.444 K. Törnudd, Finland and the International Norms of Human Rights. Martinus Nijhoff Publishers, 1986, 17.lpp.445 Somijas konstitūcija, 95. pants. http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (skatīts 26.08.2009.).446 Turpat.447 T.G.Watkin, The Italian Legal Tradition. Darmouth Publishing Company Ltd, 1997, 43.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009123