Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

egulējumu. 370 Ņemot vērā problēmas ar starptautisko līgumu piemērošanu, vēl strīdīgāks irstarpresoru līgumu statuss Vācijas tiesību sistēmā. Vācijas administratīvās institūcijas var patstāvīgislēgt starptautiskus līgumus, ja tos ir pilnvarojusi federālā valdība. 371 Tomēr šādam aktam nav jābūtlikumam tā šaurākajā nozīmē. Ja, piemēram, administratīvās vienošanās nosacījumi paredzadministratīva rīkojuma izdošanu, to nacionālajās tiesībās transformē pilnvarotā administratīvāamatpersona. Šādos gadījumos federālais tiesību akts nav vajadzīgs. 3723.3.3. Starpresoru starptautiskie līgumi un to vieta Vācijas tiesību sistēmāKonstitūcijas 59.panta otrās daļas regulējums nav attiecināms uz starpresoru starptautiskiem līgumiem,kas tiek dēvēti par "administratīvo vienošanos". Administratīvās vienošanās atšķirība no politiskālīguma ir, ka administratīvā vienošanās skar politiskās attiecības ar citām valstīm, taču tās neregulē.Šādiem līgumiem nav nepieciešama nedz federālais tiesību akta pieņemšana, nedz arī prezidentaratifikācija. Tiem ir nepieciešama tikai attiecīgās administratīvās vienības griba. 373Par starpresoru starptautiskajiem līgumiem var tikt uzskatītas arī starpvaldību vienošanās, ja tās navstarptautiski līgumi Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē. Starpvaldību vienošanās ir viens noformālākajiem dažādu valstu valdību, kā arī valdību un pašvaldību sadarbības veidiem, turklātneatkarīgi no tā, vai vienošanās dalībnieku tiesiskās attiecības uzskatāmas par sadarbības vai arī, tiešiotrādi, konkurējošām vai par konfrontējošām attiecībām. 374It īpaši starpvaldību vienošanās kā politisko un tiesisko saikņu veidošanas instrumenti ir izplatītifederatīvajās valstīs, un it sevišķi tādās, kur federatīvās tradīcijas ir pietiekami senas. Piemēram,Kanādā noslēgto starpvaldību vienošanos skaits jau tuvojas tūkstotim, savukārt salīdzinoši nesenfederalizētajā Beļģijā starpvaldību vienošanos skaits mērāms simtos, pie kā turklāt būtu jāpieskaita arījuridiski nesaistoši protokoli un dažāda satura deklarācijas. 375Starpvaldību vienošanās saistošais spēks nav īpaši atkarīgs no tā slēdzējas institūcijas. Salīdzinotstarpvaldību vienošanos saistošo spēku ar likumdevēja pieņemto aktu spēku, var secināt, ka tāda vaicitāda veida parlamenta līdzdalība starpvaldību vienošanos gadījumā nemaz nav nepieciešama. Proti,vienošanās var tikt apstiprināta ar likumdošanas aktu un nebūt juridiski saistoša, bet var arī tikt370 M. Ogorek, “The Doctrine of Parliamentary Sovereignty in Comparative Perspective”. German Law Journal No. 6 (1June 2005); BVerfGE 76, 1 2 BvR1226/83 et al Ehegattennachzug – decision on March 26 1987, para a).371 Frowein, supra note 45, at 66.372 Turpat.373 G. Slyz, “The Interaction Between National Courts and International Tribunal, International Law in National Courts”.New York University Journal of International Law and Politics, 1996, 75(2) daļa.374 P. Delwit, Le Fédéralisme de Confrontation in, et al., (eds), Gonverner la Belgique: clivages et compromis dans unesociété complexe. Presses Universitaires de France, Paris, 1999, 53-69.lpp.375 J. Poirier, “The Functions of Inter-Governmental Agreements: Post Devolution Concordats in a ComparativePerspective”. PLRev. 2001, SPR, 134.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009110© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009