Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

normām noteiktos procesuāli tiesiskos režīmos. Piemērošanas priekšrocības un juridiskā spēka pieejasneatšķirtos seku ziņā attiecībā uz indivīdu konkrētajā procesā, jo abos gadījumos starptautiskajamlīgumam pretējā nacionālo tiesību norma netiktu piemērota. Būtiskākā atšķirība starp pieejām irsistēmiska rakstura. Tiesībpolitiskais jautājums šķiet šāds: kādu normu veidu kādā procesā tiesībusistēma uzskata par pietiekami svarīgu, lai normatīvā pretrunā izietu ārpus nepiemērošanas inter sekonkrētajā lietā starp konkrētajā pusēm līdz normas atzīšanai par spēkā neesošu visās tiesiskāsattiecībās erga omnes? No procesuālās perspektīvas, šāda veida sistēmiskie jautājumi var tikt izskatītiSatversmes tiesas procesā. Tādēļ šķiet loģiski (un pat neizbēgami), ka tieši Satversmes tiesas likuma16.panta otrais un sestais punkts balstās starptautisko līgumu atšķirīga juridiska spēka doktrīnā.Administratīvā procesa likuma 15.panta trešajā daļā izteiktais viedoklis būtu attiecīgi jālasa nevis kāattiecināms uz visu Latvijas tiesību sistēmu, bet tikai attiecībā uz administratīvo procesu. Gadījumos,kad šāda pretruna patiešām tiek konstatēta, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 104.panta otrajaidaļai administratīvās tiesas aptur procesu un vēršas Satversmes tiesā, kas vienīgā Latvijas tiesībusistēmā var izvērtēt nacionālo normu atbilstību starptautisko tiesību normām. Tādēļ pretruna starpAdministratīvā procesa likuma 15.panta trešo daļu un Satversmes tiesas likuma 16.panta sesto punktuir tikai šķietama, jo katra pieeja ir aprobežota ar attiecīgo procesu, kas savienojas caur Administratīvāprocesa likuma 104.panta otro daļu un 19.1 panta pirmās daļas otro punktu, administratīvajām tiesāmvēršoties Satversmes tiesā. 89Ierobežojot atšķirīgā juridiskā spēka darbību ar konstitucionālo procesu, ir nepieciešams atbildēt uztiesībpolitiskā jautājuma otro daļu: kādu normu veidu tiesību sistēma uzskata par pietiekami svarīgu,lai normatīvās pretrunas sekas būtu iespēja atzīt normu par spēkā neesošu? Pirmkārt, atbilstošiSatversmes 89.pantam, starptautisko cilvēktiesību normas ir šāda veida normas. Kā bieži norādaSatversmes tiesa,"likumdevēja mērķis nav bijis pretstatīt Satversmē ietvertās pamattiesību normasstarptautiskajām cilvēktiesību normām. Pienākums izmantot starptautiskās normas Satversmēnoteikto pamattiesību interpretācijā izriet no Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīstun aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošajiemstarptautiskajiem līgumiem, t.i., Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām. No šā pantaredzams, ka, pieņemot Satversmes 8. nodaļu "Cilvēka pamattiesības", likumdevējs tiecies89 Alternatīvi, atbilstoši pirmajai perspektīvai, varētu uzskatīt, ka Administratīvā procesa likuma 104.panta otrā daļa nevismodificē, bet tikai izdara atsauci uz 15.panta trešās daļas hierarhiju, un administratīvās tiesas varētu vērsties Satversmestiesā ar pieteikumiem par konfliktu starp starpvalstu līgumu (ar likuma spēku) un Ministru kabineta noteikumiem unpašvaldību saistošiem noteikumiem. Administratīvajām tiesām nebūtu tiesību vērsties Satversmes tiesā par konfliktiemstarp starpvalstu līgumiem un likumiem, piemēram, likuma pretrunu Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (jo arī EiropasCilvēktiesību konvencija ir tikai. starpvalstu līgums ar tieši tādu pašu spēku kā likums): sīkāk sk. Mārtiņš Paparinskis.Lietas jauna izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās spēlā // Briede J. (red.) Administratīvais process tiesā. Rīga:Latvijas Vēstnesis, 2008, 644-650.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200937© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009