Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Latvijas normatīvie akti nesatur ne atrunas, ne skaidrojošas deklarācijas definīciju, ne arī šādupaziņojumu izteikšanas regulējumu. Atrunas jēdziens un atrunu izdarīšanas pamatnoteikumi skaidrotiVīnes līgumtiesību konvencijā, bet starptautiskās tiesības un prakse attiecībā uz atrunām unskaidrojošajām deklarācijām kopš 1993.gada tiek apkopota ANO Starptautisko tiesību komisijaspētījumos un vadlīnijās.Atrunas rezultātā valsts kopumā ir saistīta ar konkrēto starptautisko līgumu, taču tai nav saistoša tālīguma norma, par kuru ir izdarīta atruna. Savukārt skaidrojoša deklarācija ir tāds vienpusējsinstruments, ar kuru viena līgumslēdzēja puse izsaka savu skaidrojumu par noslēgto starptautiskolīgumu. Atrunu no skaidrojošās deklarācijas galvenokārt nošķir nodoms, kas ir pamatā paziņojumaizdarīšanai – skaidrojošas deklarācijas mērķis ir "izskaidrot vai precizēt" līguma normu, bet atrunas –"grozīt vai izslēgt".Pētījumā analizēta Latvijas līdzšinējā prakse atrunu un skaidrojošo deklarāciju izteikšanas jomā, itīpaši Robežlīguma lietas kontekstā. Šī prakse un tās nepilnības liecina, ka vēlams, lai Latvijasnormatīvais regulējums paredzētu vienotu atrunu un skaidrojošo deklarāciju formulēšanas procedūru.Lai Latvija varētu sekmīgi īstenot savas tiesības vajadzības gadījumā veikt atrunas vai izteiktskaidrojošas deklarācijas, ir jāapzinās kritēriji, kā nošķirt šos instrumentus vienu no otra. Pētījumāaplūkotas metodes, kā veikt nošķīrumu starp atrunu un skaidrojošo deklarāciju, kā izvēlētiespiemērotāko instrumentu, izsakot paziņojumus par konkrētu starptautisko līgumu. Jāizvērtē, kāds ir šīpaziņojuma mērķis – vai paskaidrot savu izpratni par līgumu, nekādi ietekmējot tā piemērošanu – tādāgadījumā tā būs skaidrojoša deklarācija, vai arī izslēgt vai grozīt kādu līguma normu piemērošanu –atruna, vai arī padarīt savu līguma skaidrojumu par saistošu pārējām līguma pusēm – nosacītaskaidrojoša deklarācija.Latvijai ir tiesības piekrist vai arī iesniegt iebildumus par kādas citas valsts izteiktu atrunu starptautiskālīgumā, kura puse ir arī Latvija. Iebildumus var izteikt jebkāda iemesla dēļ un nav nepieciešams tosīpaši paskaidrot vai pamatot. Taču Latvijas neskaidrās nacionālās procedūras dēļ nav skaidrs, kas unkādā kārtībā šos iebildumus var izteikt. Latvijas tiesību akti arī neparedz nekādu procedūru, kārīkoties, ja Latvija ir izteikusi atrunu, bet cita valsts ir izteikusi pret to iebildumus.Atrunas, ja tās iekļautas ratifikācijas likumā, Latvijā iegūst ārējam normatīvam aktam – likumam -pielīdzināmu vietu tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Savukārt, tā kā skaidrojošās deklarācijasmērķis nav radīt tiesiskas sekas, šādam paziņojumam nav vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā.Latvijas prakse attiecībā uz jau parakstītiem, bet vēl neapstiprinātiem starptautiskajiem līgumiematbilst starptautiskajām tiesībām: šādi līgumi vēl nav spēkā un neveido saistošas saistības valstij.Vienlaikus valstij ir jācenšas nerīkoties pretēji parakstītā līguma mērķim. Tikai parakstīts, betneapstiprināts starptautiskais līgums nevar būt tieši piemērojams Latvijas tiesā, tam arī vēl nav noteikta© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009302