Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

ezolūciju likumības pārbaudi attiecībā uz jus cogens, kas tiek uztverts kā starptautiskā sabiedriskākārtība, kas ir saistoša visiem starptautisko tiesību subjektiem, ieskaitot ANO instances, un no kurasnav iespējams atkāpties. Starptautiskās tiesības ļauj uzskatīt, ka principā Drošības padomes rezolūcijuietekmei ir robežas: tām ir jāievēro jus cogens kategoriskās pamattiesību normas. Pretējā gadījumā, laiarī tas ir maz iespējams, tās nav saistošas nedz ANO dalībvalstīm, nedz arī līdz ar to – Kopienai.Pārbaudot lietu apstākļus, Pirmās instances tiesa tomēr secināja, ka regulas neparedz tādu pamattiesībupārkāpumu, kas būtu pretējs jus cogens.Tiesas atziņas- Tiesa noraidīja Komisijas apgalvojumu, ka EKL 60. un 301.pants vieni paši būtu pietiekamsregulas juridiskais pamats: "Pirmās instances tiesa pareizi nosprieda, ka, ievērojot EKL 60. un301. panta redakciju un it īpaši tajos minētos vārdus “attiecībā uz trešajām valstīm” un “arvienu vai vairākām trešajām valstīm”, šīs normas attiecas uz pasākumu veikšanu pret trešajāmvalstīm, kas var iekļaut šādu valstu vadītājus, kā arī personas un organizācijas, kas ir saistītas aršiem vadītājiem vai ko tie tieši vai netieši kontrolē." (Paras.165-166).- Tomēr tiesa nepiekrita Pirmās instances tiesas pamatojumam, kāpēc apstrīdētā regula varēja tiktpieņemta, balstoties uz EKL 60., 301. un 308. pantu kopā. Saskaņā ar Pirmās instances tiesaspamatojumu, sakarā ar speciāli paredzēto sasaisti starp Kopienas darbībām, kas paredzekonomiskas sankcijas atbilstoši EKL 60. un 301. pantam, no vienas puses, un ES līgumamērķiem ārlietās, no otras puses, EKL 308. panta izmantošana īpašā kontekstā, ko paredzpirmie divi panti, ir pamatota, lai sasniegtu šādus mērķus, un šajā gadījumā – apstrīdētajāregulā minēto KĀDP mērķi, proti, cīņu pret starptautisko terorismu un tā finansēšanu. Tiesauzskatīja šādu secinājumu par juridisku kļūdu (paras.195-196).- Lai izmantotu EKL 308.pantu, vajag, lai rīcība attiektos uz “kopējā tirgus darbību” un, no otraspuses, īstenotu “Kopienas mērķi”. Šis pēdējais jēdziens, ievērojot tā skaidro un precīzoformulējumu, nekādi nav saprotams tādā veidā, ka tajā ietilptu KĀDP mērķi (para.200-201).- "Eiropas Savienības un Kopienas kā integrētu, bet atsevišķu tiesību sistēmu līdzpastāvēšana, kāarī pīlāru konstitucionālā arhitektūra, kuru ir vēlējušies izveidot pašlaik spēkā esošo līgumuautori [..], ir institucionāla rakstura apsvērumi, kas nepieļauj paplašināt minēto sasaisti,attiecinot to arī uz citiem EK līguma pantiem, nevis tikai tiem, ar kuriem tā veido tiešu saikni.Turklāt EKL 308. pants, kas ir tādas institucionālās kārtības neatņemama sastāvdaļa, kasbalstīta uz kompetences piešķiršanas principu, nevar būt pamats Kopienas kompetencespaplašināšanai ārpus vispārīgajiem ietvariem, kas izriet no minētā līguma tiesību normukopuma un it īpaši no tām tiesību normām, kas nosaka Kopienas uzdevumus un darbību.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009189