Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas irnoteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainītto saturu.2. Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm."Līguma par Eiropas Savienības darbību 218.pants paredz detalizētu procedūru, kā Eiropas Savienībaapspriež un noslēdz nolīgumus ar trešajām valstīm vai starptautiskām organizācijām.4.2. Ārējo kompetenču īstenošanas tiesiskais pamatsKā jau augstāk norādīts, Eiropas Savienības spēja īstenot ārējās attiecības nebūt automātiski nenozīmē,ka Eiropas Savienībai ir tiesības jeb kompetence to darīt. EKL 5.pantā nostiprinātais kompetencespiešķiršanas princips nozīmē, ka Eiropas Savienība var rīkoties tikai tad, ja dibināšanas līgumi taipiešķir attiecīgas pilnvaras, proti, sniedz tiesisko pamatu. 476 Tiesiskais pamats ir svarīgs arī tādēļ, ka notā izriet procedūra, kādā attiecīgo lēmumu jāpieņem, kā arī tas, kuras Eiropas Savienības institūcijas iriesaistītas lēmuma pieņemšanas procesā. Pareiza tiesiskā pamata nepieciešamību starptautisko līgumuslēgšanā Kartahenas protokola lietā uzsvērusi Eiropas Kopienu tiesa:"[..] juridiskais pamats nevar būt pamatots tikai uz to autora pārliecību, bet tam ir jābūtpamatotam uz objektīviem faktoriem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā. Šie faktori it īpaši ietverlēmuma mērķi un saturu [..]. Ja Kopienas lēmuma pārbaude liecina, ka tam ir divējāds mērķisvai ka tam ir divas sastāvdaļas un viena ir identificējama kā galvenā jeb dominējošā, bet otradrīzāk ir papildu sastāvdaļa, lēmums ir jāpamato uz vienu juridisko pamatu, proti, to, kasparedzēts galvenajam mērķim vai sastāvdaļai [..]. Izņēmuma gadījumā, ja tiek noskaidrots, kalēmumam ir vairāki mērķi, kas ir nesaraujami saistīti, un neviens no tiem nav pakārtots citamvai netiešs, lēmumu var pieņemt, pamatojoties uz dažādiem atbilstošiem juridiskajiempamatiem [..]." 477Svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienības ārējo kompetenču pastāvēšana ir jānošķir no šo kompetenčuekskluzivitātes. Tādēļ analītiski ir nošķirami divi atsevišķi jautājumu bloki: pirmkārt, vai un uz kādapamata pastāv Eiropas Savienības ārējā kompetence, ieskaitot tiesības noslēgt starptautiskus līgumus,un, otrkārt, ja šāda ārējā kompetence pastāv (vai nu skaidri noteikta vai netieši norādīta), tad kādosgadījumos tā ir ekskluzīva. 478476 Paul Craig, Grainne de Burca. EU Law. Tex, Cases, and Materials. 4th edition. Oxford: Oxford University Press, 2008,p.88.477 Atzinums 2/00, Kartahenas protokols [2001], ECR I-9713, paras.22-23.478 Alan Dashwood. Implied External Competence of the EC. In: Martti Koskenniemi (ed.). International Law Aspects ofthe European Union. The Hague: Kluwer Law International, 1998, p.113.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009130© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009