Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Legāldefinīcijas izstrādāšanai jāņem vērā saprašanās memoranda juridiskā būtība. Galvenāstarptautisko saprašanās memorandu atšķirība no starptautiskajiem līgumiem ir tā, ka saprašanāsmemorands pusēm nav juridiski saistošs. 607 Tiesību doktrīnā izteikts pat radikāls viedoklis, kastarptautiskās vienošanās (saprašanās) memorandi ir labs starpvalstu attiecību noregulēšanasinstruments, lai izvairītos ne tikai no pakļautības starptautiskajām tiesībām, bet arī no pakļautībasjebkādām tiesībām vispār. 608 Tomēr būtu nepareizi uzskatīt, ka saprašanās memorandi pastāv tiesiskāvakuumā. Drīzāk, jācenšas noskaidrot saprašanās memoranda galvenās tiesiski svarīgās pazīmes.Ievērojot valstu praksi un tiesību doktrīnu, saprašanās memorandu raksturo šādas galvenās pazīmes:(i)tas ir noslēgts starp divām vai vairākām valstīm vai starp valsti (-īm) unstarptautisku organizāciju (-ām);(ii) tā mērķis nav bijis radīt valstīm tiesiski saistošus pienākumus vai tiesības 609 ;(iii) tas satur nesaistošu vienošanos turpmāk ievērot kādu konkrētu praksi 610 ;(iv) tas var kalpot kā starptautiska līguma interpretācijas līdzeklis 611 ;(v) tam piemērojamas starptautiskās tiesības (tajā skaitā, veicot analīzi, vaidokuments nav uzskatāms par starptautisku līgumu).Kā jau analizēts šī pētījuma iepriekšējās nodaļās, Lielbritānijas praksē saprašanās memoranduraksturojumam pievērsta liela vērība. Viens no kodolīgākajiem Lielbritānijas Ārlietu ministrijaspiedāvātajiem saprašanās memoranda raksturojumiem ir:"[..] forma, kas bieži tiek lietota, lai reģistrētu neformālu vienošanos starp valstīm parjautājumiem, kuri nav piemēroti iekļaušanai starptautiskajos līgumos vai arī, kam nepieciešamapar starptautisku līgumu ērtāka forma (piemēram, konfidencialitātes dēļ). Tie var tikt sagatavotikā viens dokuments, lietojot starptautiskiem līgumiem neraksturīgu terminoloģiju, tos varparakstīt divas vai vairākas valdības, vai arī tie var sastāvēt kā notu vai vēstuļu apmaiņa starpdivām valdībām, reģistrējot šo vienošanos" 612 .Ievērojot šo starptautisko tiesību un citu valstu izpratni par saprašanās memorandu juridisko dabu,Latvijai būtu vēlams vai nu ārējā vai vismaz iekšējā normatīvā aktā (piemēram, Ārlietu ministrijasinstrukcijā) norādīt, ka ar saprašanās memorandu jāsaprot nesaistošu vienošanos starp valstīm arnolūku neradīt saistošus pienākumus, tiesības un atbildību par šādas saprašanās nepildīšanu. Šādam607 A. Aust, Modern Treaty Law and Practise, 2nd ed. Cambridge University Press, 2000, 32.lpp.608 C. Ahlström, The Status of Multilateral Export Control Regimes – An Examination of Legal and Non-Legal Agreementsin International Cooperation. Uppsala, 1999, 49.-51.lpp.609 Malcolm N.Shaw. International Law. Fifth edition. Cambridge, Cambridge University Press, 2006, p.813.610 Heathrow Airport User Charges Arbitration, UKMIL, 63 BYIL, 1992, pp.712.611 Heathrow Airport User Charges Arbitration, UKMIL, 63 BYIL, 1992, pp.712.612 UKMIL, 71 BYIL, 2000, p.534.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009192© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009