Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SVF Juridiskā departamenta agrākais vadītājs sers Džozefs Golds (Joseph Gold) uzsvēris, ka SVFvienmēr stingri apgalvojis, ka Atbalsta vienošanās nav starptautiski līgumi. Tiem nav līgumiskarakstura, jo tiem trūkst gan savstarpēja gribas izteikuma, gan abpusējas vēlmes tikt līgumiskisaistītiem. Attiecīgi, ja vienai pusei trūkst animus contrahendi un tā to dara skaidri zināmu otrai pusei,tad nevar uzskatīt, ka konkrētās puses ir tiesiski saistītas. 634 Arī citā tiesību doktrīnā lielākoties rodamsatbalsts viedoklim, ka SVF Atbalsta vienošanās nav starptautisks līgums.Agrākais ANO Starptautisko tiesību komisijas prezidents Alens Pelē (Alain Pellet) piekrīt, ka Atbalstavienošanās nevar tikt uzskatītas par līgumiem šī termina juridiskajā izpratnē. Viņaprāt, tie ir SVFvienpusēji lēmumi, kas rada SVF vienpusēju pienākumu piešķirt konkrētajai dalībvalstij pieeju SVFfinansējumam tiktāl, ciktāl dalībvalsts izpilda attiecīgos nosacījumus. Savukārt, ja dalībvalsts neizpildašos nosacījumus, tas nerada tai juridisku atbildību. Vienīgās sekas valstij ir, ka neizpildes gadījumā taivairs nebūs turpmākas pieejas SVF resursiem. 635 Cits autors norādījis, ka instrumenti, kas veidoAtbalsta vienošanos (proti, dalībvalsts Nodomu vēstule un SVF lēmums) ir "paralēli vienpusējiinstrumenti, kas sasniedz kopīgu rezultātu" 636 .Tomēr doktrīnā pastāv arī pretēji viedokļi, kas uzskata, ka Atbalsta vienošanās ir starptautisks līgums.Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas loceklis Dominiks Karo (Dominique Carreau) norādījis,ka Atbvalsta vienošanās ir kas vairāk nekā SVF vienpusēji lēmumi – tie ir starptautiski līgumi, kasrada tiesības un pienākumus SVF un attiecīgajai dalībvalstij. 637 Šī viedokļa piekritēji uzskata, kainstrumentu apslēptais līgumiskais raksturs un apslēptā savstarpējība tomēr nevar mainīt pamatā esošājuridiskā akta patieso dabu. Virspusēji raugoties, Atbalsta vienošanās pušu apņemšanās varētu būtvienpusēja, bet tas nevar aizsegt to būtībā divpusējo raksturu. 638Attiecībā uz Latvijas praksi vispirms jāuzsver, ka konkrētā 2008.gada 18.decembra Nodomu vēstule unsekojošā Atbalsta vienošanās nav bezprecedenta gadījums. Kopš savas iestāšanās SVF Latvija laikaposmā no 1992. līdz 2001.gadam bija jau noslēgusi septiņas Atbalsta vienošanās ar SVF. 639 Nevienu nošīm Atbalsta vienošanām nav apstiprinājusi Saeima. Atbalsta vienošanos citu personu vidū irparakstījis arī Ministru prezidents, kas atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrajai daļai irtiesīgs pārstāvēt Latvijas valsti bez īpašām pilnvarām. Taču jautājums, vai šīs Nodomu vēstules un634 J. Gold. L’importance du caractère juridique des accords de confirmation du Fonds. (1980) (brochuredu FMI n° 35, Washington D.C), p. 14.635 A. Pellet. Le financement dans le cadre du Fonds monétaire international. In P. Daillier, G. de laPradelle and H. Ghérari (eds), Droit de l’économie internationale. Pedone, Paris 2004, pp. 224, 227.636 J-M. Sorel. La puissance normative des mesures de suivi au sein du FMI et de la Banque Mondiale. In: L’effectivité desorganisations internationales: Mécanismes de suivi et de contrôle. Pedone, Athens/Paris 2000, pp.197-203; J-M Sorel, ‘Surquelques aspects juridiques de la conditionnalite du F.M.I. et leurs consequences’ (1996) 7 EJIL 42.637 D. Carreau and P. Juillard. Droit international économique. 1st edn, Dalloz: Paris, 2003, p. 584.638 J-M. Sorel. La puissance normative des mesures de suivi au sein du FMI et de la Banque Mondiale. In: L’effectivité desorganisations internationales: Mécanismes de suivi et de contrôle. Pedone, Athens/Paris 2000, pp.197-203.639Finanšu ministrijas informācija. Pieejama:http://www.fm.gov.lv/?lat/starptautiska_finansu_sadarbiba/latvijas_sadarbiba_ar_svf (aplūkots 27.09.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009201