Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

periodu var pagarināt: valdībai nav pienākums to pagarināt, bet tā parasti attiecas pret šādu lūgumipiekāpīgi. Atbildīgās parlamenta komisijas ziņā arī ir, vai nodot līgumu izskatīšanai arī citāmparlamenta komisijām.Jāuzsver, ka Ponsonbija noteikums nekādā gadījumā nenozīmē, ka valdībai būtu jāiegūst parlamentapiekrišana pirms līguma ratifikācijas. Ponsonbija noteikuma mērķis ir iesaistīt parlamentu diskusijāspar līguma pieņemšanu un lietderīgumu, taču parlamentam nav pilnvaru aizliegt līguma ratifikāciju.No otras puses, ievērojot parlamenta būtisko ietekmi Lielbritānijas tiesību politikā, ja parlamentsneatbalstīs kāda starptautiska līguma ratifikāciju, ir ļoti ticams, ka valdība vai nu pārvērtēs līgumanepieciešamību vai uzsāks diskusiju ar parlamentu, lai pārliecinātu par līguma noslēgšanas vajadzību.(iii)Ponsonbija noteikuma izņēmumiKopš 1981.gada Ponsonbija noteikums netiek piemērots divpusējiem līgumiem par nodokļu dubultoneuzlikšanu. Kā 1981.gada 6.maijā atbildē uz parlamenta jautājumu par šo izņēmumu norādīja lordsPraivijs Sīls (Lord Privy Seal), Ponsonbija noteikuma mērķis ir sniegt parlamentam iespēju apsvērt tāssaistības, ko tā brīža valdība vēlas uzņemties. Taču attiecībā uz divpusējiem līgumiem par nodokļudubulto neuzlikšanu šis mērķis ir sasniegs atbilstoši citu likumu prasībām, kas prasa, lai dubultonodokļu neuzlikšanas atvieglojumi tiktu apstiprināti ar pārstāvju palātas pozitīvu lēmumu. 251Tādēļ arī citos gadījumos, kad konsultācijas ar parlamentu tiek veiktas ar citu procedūru palīdzību,Ponsonbija noteikumu var neizmantot. Piemēram, konsultācijas ar parlamentu var notikt, japarlamentam par konkrēto jautājumu jāpieņem normatīvs akts vai arī tiek sniegta atbilde uz parlamentauzdotu jautājumu.Šo pieņēmumu vēl vairāk pamato arī Lielbritānijas konstitucionālās sistēmas īpatnības, proti, rakstītāskonstitūcijas neesamība. Ir autori, kas uzskata, ka fakts, ka valstī formāli nav noteikta hierarhiskiaugstāka tiesību avota par parlamenta pieņemtajiem aktiem, padara parlamentu par sava veidasuverēnu jeb augstākās varas nesēju likumdošanas ziņā. 252 Līdz ar to grūti iedomāties, ka šī augstākāvara nebūtu attiecināma pilnā mērā arī uz starptautisko līgumu slēgšanu.Jāuzsver, ka starptautiskais līgums nekļūst par Lielbritānijas tiesību sastāvdaļu no ratifikācijas brīža.Līguma ieviešanai ir nepieciešams pieņemt īpašu parlamenta aktu, kurā ir paredzēti tie starptautiskālīguma nosacījumi, kurus Lielbritānija uz sevi ir attiecinājusi. 253251 H.C. Deb. (1981) 4, WA 82.252 P.Shears, G.Stevenson, James’ Introduction to English Law. Butterworths ed., London, 1996, 107.lpp.253 C.Elliott, Fr. Quinn, English Legal System, 3rd edition. Harlow, Pearson Education Limited, 2000, 83.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200986