Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Šīs iestādes var slēgt starptautiskos līgumus savas kompetences ietvaros, taču parasti tie būtuuzskatāmi par starpresoru starptautiskajiem līgumiem, jo tos nebūs apstiprinājusi ne Saeima, neMinistru kabinets. Piemēram, Radio un televīzijas likums paredz Nacionālās radio un televīzijaspadomes tiesības uzturēt sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina elektronisko sabiedrības saziņaslīdzekļu darbības un attīstības jautājumus. 112 Sakaru uzturēšana principā varētu izpausties arī kāsadarbības līgumu slēgšana ar attiecīgajām citu valstu institūcijām.Ja starptautisku līgumu slēdz pašvaldība, tad tam Latvijas tiesību sistēmā varētu būt līdzīga vieta kāpašvaldību saistošajiem noteikumiem, ja lēmums par šo līgumu ir pieņemts tādā pašā kārtībā, kādā tiekpieņemti saistošie noteikumi, proti, tos ir apstiprinājusi pašvaldības dome (padome). 113 Citosgadījumos, ja pašvaldību slēgtu starptautisko līgumu nav apstiprinājusi pašvaldības dome (padome),bet gan tikai kāda no pašvaldības iestādēm, līgumam nebūs ārēja normatīva akta spēka. Līdzīgi tas būsgadījumos, kad starptautisku līgumu slēdz kāda no citām atvasinātajām vai neatkarīgajām publiskajāmpersonām. Tas būs saistošs tikai šai publiskajai personai un tai padotajām iestādēm. 114 No otras puses,nedrīkst aizmirst, ka starptautisko publisko tiesību izpratnē arī atvasinātu vai neatkarīgu personu, tajāskaitā pašvaldību, slēgtie starptautiskie līgumi noteiktos gadījumos var tikt uzskatīti par LatvijasRepublikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, un atbildība par to izpildi var tikt prasīta tieši noLatvijas Republikas. Saskaņā ar starptautiskajām paražu tiesībām, jebkura valsts orgāna (ieskaitot visaspersonas vai institūcijas, kam ir tāds statuss saskaņā ar valsts iekšējām tiesībām) darbība tiks nostarptautisko tiesību viedokļa uzskatīta par valsts darbību, ja šis orgāns īsteno likumdošanas, izpildu,tiesu vai jebkādu citu publisku funkciju, neatkarīgi no vietas, kāda šim orgānam ir valsts struktūrā unvai šis orgāns pieder centrālai valsts pārvaldei vai arī pašvaldībai. 1152.5. Starptautisko līgumu publiskums.Nepieciešamība nodrošināt starptautisku līgumu publiskumu būtībā izriet no Satversmes 90.panta:"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības." Tā kā starptautiski līgumi, kā analizēts augstāk, toratificēšanas rezultātā var piešķirt privātpersonām tiesības un pienākumus, ir jābūt zināmam tosaturam.Jāievēro, ka starptautisko līgumu publiskums ne vienmēr ir bijis pašsaprotams. Vēsturiskistarptautiskie līgumi nereti ir slēgti lielā slepenībā, neizpaužot to saturu ne tikai tautai, bet arīparlamentam. Kārlis Dišlers raksturo stāvokli, kāds attiecībā uz starptautisko līgumu publiskumupastāvēja vēl 20.gadsimta sākumā:112 Radio un televīzijas likums, 46.panta septītās daļas 3.punkts.113 Likums "Par pašvaldībām", 21.panta pirmās daļas 16.punkts.114 Administratīvā procesa likums, 16.panta pirmā daļa.115 ANO Starptautisko tiesību komisijas Valsts atbildības normas, 4.pants.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200943