Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

"Šis ir likums, kurš [kura trūkums] faktiski jau pusgadu bremzē mūsu starptautisko līgumuslēgšanas darbu, jo līdz šim viss iepriekšējais darbs balstījās tikai uz precedentu - uz iepriekšējopieredzi. Šim likumam vajadzētu sakārtot galvenokārt trīs lietas: vispirms vajag sakārtotattiecības starp Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu ministru un Saeimas pilnvarām,slēdzot starptautiskos līgumus." 53Speciālais likums 1.pantā sniedz starptautisko līgumu legāldefinīciju Latvijas tiesībās:"Starptautiskie līgumi ir vienošanās — neatkarīgi no tā, kā nosauktas šīs vienošanās, — koLatvijas Republika rakstveidā atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi arārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem."Šī legāldefinīcija uzskatāma par atbilstošu un piemērotu starptautiskā līguma jēdziena skaidrojumam,ievērojot arī Vīnes līgumtiesību konvenciju un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībāmstarp valstīm un starptautiskajām organizācijām vai starp starptautiskajām organizācijām. 54Speciālā likuma 2.pants norāda, ka starptautiskie līgumi slēdzami starpvalstu līgumu, starpvaldībulīgumu un starpresoru līgumu veidā. Speciālais likums gan neskaidro šo jēdzienu nozīmi. Visticamāk,tā kā norma runā par līgumu slēgšanas veidu, tad iedalījums attiecas uz subjektu, kas līgumu slēdz.Tādējādi būtu saprotams, ka starpvalstu līgumus slēdz Latvijas Republika un tos ratificē Saeima (toapstiprina Speciālā likuma 8.pants, kas nosaka, ka starpvalstu līgumi tiek apstiprināti ar Saeimaspieņemtu likumu), savukārt starpvaldību līgumus slēdz Ministru kabinets, bet starpresoru līgumus –valsts pārvaldes struktūras, kas nav ne Saeima, ne Ministru kabinets. Saeimas debatēs par Speciālālikuma pieņemšanu norādīts, ka kā starpvaldību līgums varētu tikt slēgts "līgums par sadarbību starpIekšlietu ministrijām, kādā atsevišķā nozarē, teiksim, sadarbojas Ceļu departaments" 55 . Šķiet gan, kaprecīzāk šāda veida līgumus būtu saukt par starpresoru līgumiem.Jānorāda, ka šāds starptautisko līgumu iedalījums Speciālajā likumā var radīt pārpratumus. Pirmkārt,termins "starpvalstu līgumi" var radīt maldīgu priekšstatus, ka šādus līgumus Latvijas Republika varslēgt tikai ar citām valstīm. Taču, kā jau norādīts Speciālā likuma 1.pantā, starptautiskos līgumus varslēgt ne tikai ar ārvalstīm, bet arī ar citiem starptautisko tiesību subjektiem. Starptautisko tiesībusubjekti var būt ne tikai valstis, bet arī starptautiskās organizācijas un daži īpaši valstiski veidojumi,tādi kā Vatikāns. 56 Īpašos gadījumos starptautiskus līgumus valstis varētu slēgt arī ar citiem53Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde 1993. gada 4. novembrī, stenogramma pieejama:http://www.saeima.lv/steno/st_93/041193.html (aplūkota 26.09.2009).54 Latvija nav Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām starp valstīm un starptautiskajām organizācijām vaistarp starptautiskajām organizācijām dalībvalsts, tādēļ var pieņemt, ka Latvija uzskata 2.panta 1.daļas (a) punkta definīcijupar precīzu paražu tiesību atspoguļojumu, http://untreaty.un.org/ilc/texts/instruments/english/conventions/1_2_1986.pdf.(aplūkota 26.09.2009).55Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde 1993. gada 4. novembrī, stenogramma pieejama:http://www.saeima.lv/steno/st_93/041193.html (aplūkota 26.09.2009).56 Malcolm N. Shaw. International Law – 5th edn., Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.177.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200922© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009