Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Pamatprincipam vajadzētu būt, ka starptautiskus starpresoru līgumus var noslēgt gan tiešās, ganpastarpinātās pārvaldes iestādes atbilstoši savai ar ārēju normatīvu aktu noteiktajai kompetencei. Tāpat,būtu vēlams uzsvērt, ka šie līgumi nav uzskatāmi par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem,ja vien attiecīgajā līgumā nav noteikts citādi. Ievērojot, ka, neatkarīgi no šādas atrunas, konkrētslīgums no starptautisko publisko tiesību viedokļa varētu tikt uzskatīts par saistošu Latvijas valstij,Ārlietu ministrijai vajadzētu būt informētai par visiem noslēgtajiem starptautiskajiem starpresorulīgumiem un veikt to uzskaiti. Tāpat, būtu jānodrošina šādu līgumu publicēšana.Tomēr, nebūtu pamatota prasība vienmēr iesniegt šādu līgumu projektus Ārlietu ministrijai iepriekšējaiizvērtēšanai. Pirmkārt, ņemot vērā, ka starpresoru starptautisko līgumu regulējumam jāattiecas arī uzneatkarīgo iestāžu noslēgtajiem līgumiem, šāda iepriekšēja izvērtēšana varētu tikt uzskatīta par riskuiestāžu neatkarībai. Otrkārt, ja līgumu neparaksta neviena no Vīnes līgumtiesību konvencijā minētajāmpersonām vai arī persona, kam ir speciālas pilnvaras pārstāvēt Latvijas valsti, tad risks, ka līgumsvarētu tikt uzskatīts par Latvijas Republikas starptautisku līgumu, ir visai minimāls. Tāpēc būtupietiekami, ka iestādes informē Ārlietu ministriju par noslēgtajiem līgumiem post factum, iesniedzotnoslēgto līgumu kopiju un nodrošinot, ka Ārlietu ministrija var veikt šo līgumu uzskaiti.6.10. Starptautisko līgumu publiskums.6.10.1. Pašreizējo publiskuma noteikumu problemātikaPašreizējā situācija attiecībā uz starptautisko līgumu publiskumu Latvijā analizēta pētījuma 2.nodaļā.Kā jau norādīts, starptautisko līgumu publiskums ir mūsdienu starptautiskajās tiesībās vispārpieņemtsprincips. Vēl 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā norma bija gluži cita, jo vairums starptautiskolīgumu bija slepeni. Slepeni starptautiskie līgumi tika slēgti arī 2.pasaules kara laikā, ieskaitot bēdīgislaveno Molotova – Rībentropa pakta slepeno protokolu. Tomēr jau kopš 1.pasaules kara valstu prakseun starptautisko tiesību doktrīna pamazām sāka atbalstīt viedokli, ka starptautiskiem līgumiem ir jābūtatklātiem. Šī norma tika nostiprināta arī Tautu Savienības statūtu 18.pantā: 811 visi starptautiskie līgumijāreģistrē Tautu Savienības sekretariātā, kas tos nekavējoties publisko, un pirms reģistrācijas līguminestājas spēkā.Pēc 2.pasaules kara starptautisko līgumu publiskums jau bija vispārpieņemts, tādēļ tas nostiprināts arīANO Statūtu 812 102.pantā:811The Covenant of the League of Nations (Including Amendments adopted to December, 1924). Pieejams:http://avalon.law.yale.edu/20th_century/leagcov.asp (aplūkots 20.10.2009).812Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti. Latviešu valodā nepublicēti. Pieejams:http://www.mfa.gov.lv/lv/ano/sistema/statuti/statuti/ (aplūkots 20.01.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009267© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009