11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā. Lai gan šāda neapstiprināta starptautiska līguma normaLatvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normas tiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā: uz šīpamata tika izskatīta Robežlīguma lieta.Latvijas nacionālais regulējums nesatur tiesību normas, kas noteiktu, kuru starptautisku līgumuslēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Šāds nacionālais regulējums arī navnepieciešams, jo Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence izriet no Eiropas tiesībām, kuras Latvijaikā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Pētījuma ietvaros detalizēti aplūkotas jomas, kurāsEiropas Savienībai pastāv tieši norādīta ārējā ekskluzīvā kompetence, it īpaši kopējā tirdzniecībaspolitika.Netieši norādītās ārējās ekskluzīvās kompetences gadījumi, ievērojot to balstīšanos nevis normatīvostiesību aktos, bet gan judikatūrā, nevar tikt izsmeļoši uzskaitīti. Tos var apkopot, vienīgi aplūkojot topamatā esošos tiesību principus un doktrīnu, kas kristalizēta Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Netiešinorādītās kompetences gadījumos <strong>par</strong>asti a priori pastāv nevis Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte, bet gan vienlaicīgu kompetenču princips: ārējā kompetence ir vienlaikus gan EiropasSavienībai, gan dalībvalstīm. AETR princips, kā arī Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir svarīgākiepamati Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējai kompetencei.Eiropas Savienības ārējai kompetencei vajadzētu būt ekskluzīvai tikai tad, kad dalībvalstu vienlaicīgadarbība traucētu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Normai vajadzētu būt dalītai kompetencei, kasarī ir saskaņā ar minimālās harmonizācijas pieeju. Tomēr, tā kā trūkst vienota kataloga <strong>par</strong> jomām,kurās starptautiska līguma slēgšana ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, nepieciešama katraieplānota starptautiska līguma analīze no Eiropas tiesību viedokļa. Lisabonas līgums, ja tas stāsiesspēkā, ieviesīs lielāku skaidrību Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitātes jomā.Eiropas Savienības neeksluzīvā ārējā jeb dalītā kompetence nozīmē, ka kompetenci īstenot ārējāsattiecības, tajā skaitā, slēgt starptautiskus līgumus, Eiropas Savienība īsteno kopīgi ar dalībvalstīm.Dalītās kompetences īpašs paveids ir jauktā kompetence. Latvijai ir svarīgi konkrētā gadījumā saprast,vai attiecīgais starptautiskais līgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums vai kā līgums, koslēdz tikai Latvija un trešā valsts vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts. Pētījums piedāvājaukto līgumu klasifikāciju un metodiku, kas palīdz veikt šo nošķīrumu.Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu <strong>par</strong>alēlo kompetenču jomā, tad katrs starptautiskotiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savām konstitucionālām procedūrām. Ja līgums ir slēdzams kājaukts starptautisks līgums, līguma sagatavošanas un noslēgšanas procedūrās piedalās gan EiropasSavienība, gan dalībvalstis, taču līgumu vispirms ratificē dalībvalstis, un tikai tad to galīgi noslēdz arīEiropas Savienība.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009303

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!