LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAJo šie cilvēki ir cienījama vecuma un tādām detaļām kā viņu izskatam, apkārtējaisituācijai ir ne mazsvarīga nozīme, tādēļ otrā plāna un vides neievērošana, bez autorunodoma, var ietekmēt uz neprecīzu autoru domas lasījumu.7. Rekomendējam rūpīgi pārdomāt katras epizodes kinematogrāfisko risinājumu, laiskatītāju rindas nenomāktu, lai arī saprotami dabiskais, skumju stāvoklis, kas šajāgadījumā ne vienmēr ir obligāts.Mums ir jālepojas ar šiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, nodzīvojušiem cienīgu dzīvi, tāpēclūdzam rūpīgi sekot filmas kopīgajai tonalitātei, neakcentēt aiziešanas no dzīvesmotīvus (bēres, kapsētas, intervijas par nāvi utt.), jo pārmērīga šāda veida epizožuatkārtošana padziļina skumjo un nomācošo filmas intonāciju kopumā.Plašā plānā, kas stāsta par sarkanajiem latviešu strēlniekiem, gribētos uzzināt arī netikai par viņu slaveno revolucionāro pagātni, bet arī saprast, arī ieraudzīt kādu vietuviņi ieņem Padomju Latvijas sabiedriskās un darba dzīves visos republikas veidošanasun attīstības etapos, kādu stafeti viņi ir nodevuši jaunajai paaudzei.Pēc pārstrādes lūdzam literāro scenāriju iesniegt Pārvaldei izskatīšanai.” 25Rekomendāciju uzdevums – neļaut filmai “Strēlnieku zvaigznājs” piedāvāt citādu padomjuvēstures stāstu un varoņus. Īpaši bargs ir 5. – 7. punkts, kas faktiski (minot dažādus iemeslus)strēlniekiem neļauj būt/palikt tādiem, kādi viņi ir savā reālajā dzīvē. Un tādējādi rekomendācijasnostājas pret filmas veidotāju pamatdomu, pret viņu iecerēto radošo ideju.Maskavas norāžu 5. – 7. punkts arī apliecina, ka filmas scenārija vērtētāji ļoti labi ir fiksējuši“Strēlnieku zvaigznāja” potenciālo bīstamību, tajā ietverto padomju dzīveskārtības kritiku.Turklāt tā ir rodama nevis piedāvātajā vēstures iztirzājumā, bet gan veco ļaužu sociālā stāvokļaatsegumā padomju valstī. Liela daļa filmas varoņu – t.s. revolūcijas veterānu – savas vecumdienasmateriālā un veselības stāvokļa ziņā pavada uzskatāmi slikti, tajās nav nekā (vai ir visai maz)no padomju varas solītajām laimīgajām un saulainajām vecumdienām, kad vecajiem ļaudīm iriespējams pelnīti atpūsties, baudīt sava darba un cīņu augļus, izmantot valsts sociālās garantijas.Scenārijā iekļautā informācija, bet vēl vairāk fotogrāfijas liecina, ka tas tā nav. Vecie ļaudis,ja spēj, strādā fiziski smagu darbu (piemēram, strēlnieks, kura kājas aizstāj koka stumbeņi,rok kartupeļus), viņiem nav pienācīgu briļļu un zobu protēžu, pat kāju protēžu u.c. Strēlniekuapdzīvotās mājas (vai būdas) laukos un primitīvie dzīves apstākļos ir pretrunā ar “laimīgo vecumdienu”doktrīnu.Tādējādi filma par padomju varoņiem pārtapa apsūdzībā par valsts attieksmi pret vecajiemļaudīm un tās ideoloģiskās liekulības atmaskojumā. Tas nebija pieļaujami.Scenārija otrais variants, Maskavas atļaujas u.c.1981. gada 23. jūnijā Rīgas kinostudijas direktors H. Lepeško nosūtīja uz LPSR Goskinopārstrādāto literāro scenāriju. 26 Tajā apbrīnojumi precīzi un prasmīgi ir iestrādātas visas PSRSKinematogrāfijas valsts komitejas Dokumentālo, zinātniski populāro un mācību filmu pārvaldesprasības, cenšoties arī saglabāt sākotnējo ieceri – dot vārdu “dzīvajiem strēlniekiem”. Prasībuievērošanu raksturo arī jaunais filmas “Strēlnieku zvaigznājs” fināls:“Saruna nobeigta. Var braukt tālāk .. Un, jau ceļā atskatoties, mēs redzam, kā vecaisJānis Osis ar mazo plecā iet pa šauru taciņu caur rudzu lauku, kas kādreiz bijis nāveslauks. Tas ir parastais vectēva un mazdēla ceļš uz Daugavu ...” 2798