LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKATiek uzskatīts, ka, lielā mērā pateicoties O. Lafontēnam, DSP mainīja savu nosaukumu uzKreisā partija.DSP. 2005. gada 18. jūnijā O. Lafontēns kopā ar savu sievu iestājās VADST,bet 18. septembra bundestāga vēlēšanās kandidēja no Kreisās partijas Ziemeļreinas-Vestfāleneszemes atklātā saraksta un tika ievēlēts par bundestāga deputātu. Vienlaicīgi O. Lafontēns kandidējaarī Zārbrikenes vienmandāta apgabalā un ar 26,2% balsu ieguva trešo vietu, atpaliekottikai no VSDP un KDS kandidātiem. Bundestāgā O. Lafontēns kopā ar DSP pārstāvi G. Gīzivadīja Kreisās parlamenta frakciju.2005. gada 29. decembrī O. Lafontēns rakstiski paziņoja par savu iestāšanos Zāras zemesKreisās partijas organizācijā, bet 2006. gada novembrī publiski paziņoja, ka kandidēs 2009. gada30. augusta Zāras zemes landtāga vēlēšanās kā apvienoto VADST un Kreisās partijas vadošaiskandidāts. Zāras zemes landtāga vēlēšanas notika neilgi pirms bundestāga vēlēšanām un tām,protams, bija politiska signāla nozīme attiecībā uz Vācijas parlamenta vēlēšanām kopumā. Kādāintervijā drīz pēc Kreisās dibināšanas kongresa O. Lafontēns savu izvēli motivēja ar to, ka,viņaprāt, “Zāras zeme atkal atpaliek kulturāli, ekonomiski un sociāli”, turklāt, “politiski tas būtupanākums visai Kreisajai, ja kādas zemes valdības veidošana notiktu Kreisās vadībā” (Weimer,2007, 7, 80). Tīri teorētiski tas varēja notikt, jo Infratest dimap 2009. gada aprīlī veikta aptaujaO. Lafontēna piekritējiem prognozēja 18% balsu, bet KDS attiecīgi 36%, VSDP – 27%, S90/Zaļajiem – 7%, BDP – 9%, bet citām organizācijām – 3% 11 . Kaut arī Zāras zemes 2009. gada30. augusta landtāga vēlēšanu rezultāti Kreisajai bija vēl labvēlīgāki – par to nobalsoja 21,3%vēlētāju (11 deputātu mandāti), tomēr sasniegt stratēģisko mērķi – piedalīties valdības veidošanā– tai neizdevās. 12 Valdību izveidoja KDS (19 mandāti), BDP (5) un Zaļie (3), radot pirmo tādēvētās Jamaikas koalīcijas precedentu, opozīcijā atstājot VSDP (13) un Kreiso.2007. gada 15. jūnijā VADST un Kreisā partija.DSP apvienojās un izveidoja jaunu partijuKreisā (Die Linke). Nākošajā dienā partijas dibināšanas kongresā O. Lafontēns un Kreisās partijaspārstāvis Lotars Biski ar 87,9% balsu tika ievēlēti par Kreisās līdzpriekšsēdētājiem.O. Lafontēna nonākšanu Kreisās partijas rindās vismaz daļēji var izskaidrot ar viņa politiskāsbiogrāfijas datiem. Kopš 1979. gada O. Lafontēns piederēja pie atklātiem tā dēvētā NATOdubultlēmuma pretiniekiem, jo nevēlējās, ka ASV vidēja rādiusa kodolraķetes tiek izvietotasRietumeiropā, atbildot uz PSRS SS-20 tipa kodolraķešu izvietošanu Padomju Savienības Eiropasdaļā. Te jāpiebilst, ka pie 1978. gada NATO dubultlēmuma pretiniekiem piederēja arī rakstnieksHeinrihs Bells un citas prominentas VFR personības.1980. gadu beigās O. Lafontēns vadīja VSDP programmas izstrādāšanu, kas noslēdzās arprogrammas apstiprināšanu VSDP Berlīnes kongresā, kas notika 1989. gada decembrī. Programmaparedzēja starptautisku sadarbību atbruņošanās jomā, sievietes līdztiesību profesijā unsabiedrībā, ekonomikas ekoloģisku modernizāciju un sociālās drošības sistēmas strukturālureformu. Atteikšanos no Berlīnes programmas idejām O. Lafontēns joprojām izvirza kā vienuno galvenajiem argumentiem, pamatojot savu vēlāko izstāšanos no VSDP.O. Lafontēns iebilda pret kanclera H. Kola realizēto VDR un VFR apvienošanas politiku,uzskatot, ka tā nav ekonomiski un sociāli pamatota. Arī vēlākajos gados O. Lafontēns izvirzījatādas darba tirgus regulēšanas, finanšu un nodokļu politikas idejas, kas ne vienmēr guva atbalstuno VSDP vadības puses. Kanclers G. Šrēders 1999. gada martā pat pārmeta O. Lafontēnam vēlmirealizēt ekonomikai (uzņēmējiem) naidīgu politiku. Pēc tam sekoja jau pieminētā O. Lafontēnaatkāpšanās no visiem amatiem un posteņiem.Vēl būtu jāpiemin NATO veiktās Serbijas bombardēšanas publiskā kritika vācu arodbiedrīburīkotajos mītiņos un noraidošā attieksme pret kanclera G. Šrēdera sarkani-zaļās koalīcijas realizētoekonomisko, nodokļu un sociālo politiku. G. Šrēdera un britu leiboristu līdera Tomasa Blēra1999. gada maijā parakstīto dokumentu, kas bija veltīts industriālās sabiedrības modernizācijasjautājumiem, O. Lafontēns uzskatīja par atteikšanos no sociāldemokrātu pamatvērtībām unpievēršanos neoliberālismam.151