LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAsalīdzināšu ar Latvijas lokālajos laikrakstos publicētajiem biogrāfiskajiem vēstījumiem par padomjuperiodu. 13 Tur šis laiks vispirms parādās caur darba pieredzi, kura tikai vietumis manāmaprozas tekstos. Arī izsūtījuma epizode lokālajos laikrakstos ir daudz izteiksmīgāka. Savukārtkopīgā epizode, kuras atainojumā saskatāmas daudzmaz līdzīgas slieksmes, ir skolas un mācībupieredze. Tomēr padomju laiku skolotājus biogrāfisko vēstījumu subjekti novērtē krietni vienatzinīgāk. Literārajos naratīvos nav tik izteiktas atsevišķas noklusētās epizodes, piemēram, dalībakomjaunatnē vai citos padomju rituālos, kā tas ir biogrāfiskajos vēstījumos. Turklāt grupas, kā,piemēram, čekisti, kas Latvijā tikai pēdējā laikā sākušas publiski veidot savu pagātnes versiju,prozas tekstos vienmēr ir klātesošas, tādējādi padziļinot laikmeta redzējumu. Kopumā ņemot,lokālajā presē padomju laiks iegūst neitrālāku vērtējumu, turpretī literārajos naratīvos pārsvarsir negatīvam vērtējumam. Tas zināmā mērā saskan ar Dž. Verča novērojumu, ka padomju laikāšaubas par PSRS vēsturi, tātad arī par PSRS leģitimitāti, daudz izplatītākas bija pilsētās (telpa,kas dominē beletristikā), nevis laukos (telpa, kas dominē lokālās preses biogrāfiskajos vēstījumos)(Wertsch, 2002, 125).Kā raksturīga jaunajā tūkstošgadē formētās padomju laika fikcionālās reprezentācijas pazīmeir pēdējās paaudzes dominance jeb rakstnieki, kas ir dzimuši 50. gadu otrajā pusē un 60. gados.Ja šo tendenci salīdzina ar Latvijas lokālās preses biogrāfisko vēstījumu subjektiem, kuru vecumspārsvarā ir virs sešdesmit gadiem, tad var pieļaut, ka tieši beletristika pēdējai paaudzei ir vispieņemamākaispubliskā diskursa lauks, lai formētu savu alternatīvo – pilsētniecisko – padomjulaika interpretāciju ar tai raksturīgajiem kodiem.Izmantotā literatūraAssmann, J. (1995). Collective Memory and Cultural Identity. New German Critique, 65.Bal, M. (2002). Narratology: Introduction to the Theory of Narrative (2 nd ed.). Toronto: University of Toronto Press.Brown, R. & Kulik, J. (1977). Flashbulb memories. Cognition, 5, 73–99.Buholcs, J. (2005). Vīriešu dzimtes konstrukcija žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” (1952 – 1968). Grām.: Brikše,I. (red.). Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskaisapgāds.Ceplis, R. Padomju gadu sociālās realitātes mīti un to transformācija latviešu jaunākajos romānos. Sk. 2007. 30.janv.: http://eraksti.delfi.lv/forma.php?gid=82&b=1Grigorjevs, A. (1979). Pusaudži un disciplīna. Rīga: Zvaigzne.Greimas, A. J. (1983). Structural Semantics: An Attempt at a Method. London: The University of Nebraska Press.Guļevska, D., Rozenštrauha, I. & Šnē, D. (red.). (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots.Kaprāns, M. (2005). Jaunā cilvēka konstrukcija 60. gadu latviešu prozā. Grām.: I. Brikše (red.). Latvijas UniversitātesRaksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.Kaprāns, M. (2009). Padomju pieredzes (re)konstrukcija biogrāfiskajos vēstījumos: Latvijas lokālās preses analīze(1995 – 2005). Latvijas Arhīvi. 1/2.Latvijas PSR tautas saimniecība 1985. gadā: Statistikas gadagrāmata. (1986). Rīga: Avots.Lothe, J. (2000). Narrative in Fiction and Film. New York: Oxford University Press.Morris-Suzuki, T. (2005). The past within us: Media, memory, history. London & New York: Verso.Rozītis, J. (2007). Latviešu trimdas romāni kā dzīvesstāsti: analīzes modelis. Grām.: Zirnīte, M. (sastād.). Spogulis.Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts.Sprugaine, V. (2005). Rokasgrāmata padomju pilsonei. Sievietes dzimtes konstrukcija/konstruēšana žurnālā “PadomjuLatvijas Sieviete” (1952 – 1965). Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija:Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.Шмид, В. (2003). Нарратология. Москва: Языки славянской культуры.Terzens, G. (2005). PSKP CK ģenerālsekretāru bēru rituāli padomju Latvijas presē (1953 – 1985). Grām.: Brikše, I.(red.). Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskaisapgāds.Wertsch, V. J. (2002). Voices of Collective Remembering. Cambridge: Cambridge University Press.Yurchak, A. (2006). Everything was Forever, Until It was no More. Princeton & Oxford: Princeton University Press.201