LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAInterneta žurnāls kā medija veids nepārtraukti atrodas sava formāta meklējumos, tomēr vēllielāki meklējumi priekšā ir tiem, kam, veicot akadēmiskos pētījumus, nepieciešama izpratnepar formātu un priekšstati par to, kā šo daudzveidību konceptualizēt.Viena no galvenajām kļūdām ir pieņemt, ka interneta žurnāls ir tikai tiešsaistes dienasgrāmata,tikai speciālistu viedokļu sleja, tikai recenziju vai piedzīvojumu izklāstīšanas vietne vaivienkārši ieinteresētu privātpersonu izteikšanās forma internetā. Tīmekļa žurnālu veidu ir ļotidaudz, un vienīgais, kas tos vieno, ir formāts. Pašlaik Latvijas interneta vidē dažādais iespējamaisdalījums un specializācija tikai veidojas, tomēr arī pie mums ir iespējams saskatīt dažādus,būtiski atšķirīgus medijus, ko vieno pēc līdzīgiem principiem veidota tīmekļa vietnes arhitektūraun kas darbojas saskaņā ar interneta kultūras pamatnostādnēm. Tās ir (1) horizontāla un brīvakomunikācija un (2) pašvadīta tīklošana (self-directed networking), jo kopš interneta attīstībassākumiem pašpublicēšanās, pašorganizēšanās un paštīklošanās ir veidojušas modeli, kas caurstrāvotīmekli un no turienes izplatās visā sociālajā pasaulē (Castells, 2001, 54–55).Lai sniegtu savu artavu jaunā medija formāta izpratnē, turpmākajās lappusēs sniegšu dažāduformāta paveidu izklāstu un raksturojumu. Tomēr vispirms pievērsīšos jēdziena “tīmekļa žurnāls”terminoloģiskajam aspektam.Terminoloģijas neskaidrībasTīmekļa jeb interneta žurnāls angļu valodā ir “blog”. Šis jēdziens ir saīsinājums no sākotnējāvārda “weblog”, kas savukārt veidots no diviem vārdiem “web” – ‘tīmeklis’ un “log” ‘pieraksti’,‘piezīmes’, ‘reģistrs’, ‘žurnāls’. Lai gan jēdzienu “weblog” vai “blog” latviskojums “internetažurnāls” parādījās neilgi pēc tam, kad darbu sāka pirmā publiskā interneta žurnālu sistēma Latvijā“Sviesta ciba” (adrese – http://klab.lv), tomēr formāta popularitātes vilnis gan interneta lietotāju,gan masu saziņas līdzekļu pārstāvju vidū sakrita ar tiešā pārcēluma – vārda blogs ienākšanu latviešuvalodā. To lielā mērā sekmējuši tie, kas jauno mediju popularizēja masu saziņas līdzekļos– tai skaitā laikraksta “Diena” veidotā projekta vdiena.lv veidotāji.Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijasun elektronikas terminoloģijas apakškomisija, lemjot, kā latviskot jēdzienu “blog”,2007. gadā sadarbībā ar portālu termini.lv internetā rīkoja aptauju par piemērotāko jēdzienalatviskojumu. Nav pārsteidzoši, ka no valodas ekonomijas viedokļa ērtais jēdziens “blogs”interneta lietotājiem šķita piemērotākais un par to nobalsoja 54% cilvēku. 1 Apakškomisija bijanolēmusi paļauties uz plebiscīta rezultātiem – parasti gan komisijai šāda vārddarināšanas praksenav raksturīga. Zīmīgi, ka tā bija gatava pieņemt arī, ka interneta žurnāla autors jāsauc par“blogeri”, neņemot vērtā to, ka šāds variants neizriet no vārdu darināšanas principiem latviešuvalodā – skanīgāks latviskojums tomēr ir “blogotājs”.Un tomēr, lai arī kāds būtu 2007. gada aptaujas rezultāts, terminu vārdnīcā jēdziens “blog”tiek tulkots kā “emuārs”. 2 Kā lasāms protokolos, LZA Terminoloģijas komisijas Informācijastehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisijas sēdē 2007. gada 29. jūnijā“[..] turpinājās diskusija par iespēju terminiem “blogs, blogeris, blogošana” piešķirtoficiālu terminu statusu. Notika ilga viedokļu apmaiņa, tomēr vairākums sēdes dalībniekunepiekrita termina “blogs” apstiprināšanai, kā galvenos argumentus minot tānelabskanību un to, ka šim jēdzienam latviešu valodā jau ir divas atbilsmes – “tīmekļažurnāls” un “emuāri”. Izskanēja arī viedokļi, ka jāturpina vērot vārda “blogs”lietojums saziņas līdzekļos un valodas praksē un pie šī jautājuma varbūt jāatgriežasatkārtoti”. 355