LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAOlga ProcevskaLU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, doktorante (Latvija)POLITIKA, MŪZIKA UN CILVĒKI: PERESTROIKAS LAIKAPADOMJU LATVIJAS POPULĀRU DZIESMU SEMIOTIKALatvijas vēsturiskajā atmiņā perestroika – 80. gadu beigu politiskie procesi tiek reflektēti gandrīz tikai vienādiskursā – atmošanās, cīņa un tās sasniegumi. Taču populārākās mūzikas analīze parāda, ka līdzās pašpārliecinātiemcīnītājiem tajā laikā pastāv arī “mazie cilvēki”, kuriem vienlaikus ar šo diskursu tikpat aktuāla ir arī nespēja pieņemtpārmaiņas, vēlēšanās norobežoties no sabiedriskām aktivitātēm, centieni meklēt mierinājumu privātajā sfērā vaitieši otrādi – vēršoties pie ārējiem spēkiem. Šajā rakstā pētītas perestroikas laika padomju Latvijas populārākāsdziesmas, analizējot un skaidrojot to populārākos diskursus, kā arī to formulēšanas paņēmienus.Atslēgvārdi: mūzikas semiotika, nozīme, perestroika, padomju Latvija, diskurss.Attālinoties no tradicionālās muzikoloģijas iecienītākā skatpunkta, kas centrā novieto radītāju,ģēniju, un paraugoties uz mūziku no ikdienas kultūras un tātad – klausītāju (lietotāju) – pozīcijām,iespējams spriest par mūzikas individuālo un sociālo funkcionalitāti, lai cik nepiemērotitas neizklausītos. Lai gan diskusijas par to, vai mūzikas valodiskie elementi (harmonija, ritms,melodija, tembrs un citi) var komunicēt sociālās kategorijas, joprojām ir aktuālas, esmu pārliecināta,ka mūzika ir būtiska sociālās identitātes un realitātes konstruēšanas, uzvedības regulēšanasun tātad – komunikācijas procesu sastāvdaļa.Tādēļ pētot dažādus sociālos procesus, it sevišķi tos, kas saistīti ar pārmaiņām, ir vērts pievērstuzmanību ne tikai tajos iesaistītajiem mediju tekstiem un vizuālajiem materiāliem, bet arīmuzikālajai valodai, kas, jāatzīst, nebūt nav vienkārši pētāma. Sarežģījumus pirmām kārtāmsagādā jau minētā neskaidrība – vai mūzikā iespējamas nozīmes?Mūzikas un mūzikas tekstu semiotikaLielākā daļa no metodēm, ko izmanto populārās kultūras produktu pētniecībā, sākotnēji tikušasradītas un arī ilgstoši izmantotas gandrīz tikai verbāli tekstuālas analīzes vajadzībām, un tikaisekundāri piemērotas citiem medijiem – vizuālajiem un audiovizuālajiem materiāliem, performancēmun uzvedības modeļiem, mūzikai, utt. Grūti teikt, vai runa ir drīzāk par cēloņiem vai sekām,bet tās zīmju sistēmas, kas nav piesaistītas verbālajām, pavada šaubas par to apzīmējošo spēju unvalodas specifiku. Mūzikas gadījumā tās ir īpaši izteiktas un ilgas (vēsturiskas), tāpēc jautājumspar mūzikas un valodas attiecībām vēl šobrīd ir svarīgs mūzikas semiotikai. Tomēr tas ir jāsadaladivās apakštēmās: muzikālās valodas un tekstu semiotika. Vispirms par muzikālo valodu.Analizējot to var identificēt divus pretējus skatpunktus, kas vēl šobrīd veido pamatus divāmopozicionārām teorijām par mūzikas valodisko dabu. Sauksim tās par formālisma un referenciālismapieejām.Formālisma pieejaFormālisma 1 pieejas pazīstamākais pārstāvis, viens no 19. gadsimta ietekmīgākajiem Eiropasmūzikas kritiķiem Eduards Hansliks (Eduard Hanslick) savā ievērojamākajā darbā Par skaistomūzikā (Vom Musikalisch-Schönen) uzsver, ka komponists, radot mūziku, vadās tikai un vie-177