LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAOjārs SkudraLU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, asociētais profesors (Latvija)VAI VIEGLI BŪT KREISAM MŪSDIENU VĀCIJĀ?Vācijas politisko partiju sistēmas izmaiņas, pārejot no četrām uz piecām partijām federālajā līmenī. Kreisāspartijas relatīvie panākumi bundestāga un veco federālo zemju vietējo parlamentu vēlēšanās. Vācijas politiskāselites un mediju diskusija par tā dēvētā Lafontēna republikas modeļa nepieļaujamību pēc 2009. gada 27. septembrabundestāga vēlēšanām. Konservatīvo un liberāļu valdības politika un tās sociāli ekonomisko seku ietekme uzpolitisko partiju darbību Vācijā. Vācu identitāte divdesmit gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās.Atslēgvārdi: politiskās partijas, bundestāga vēlēšanas, Kreisā, Oskars Lafontēns, intelektuāļi, postsociālistiskāAustrumvācija, publiskā viedokļa aptaujas, vācu identitāte.Kreisie Vācijas politiskajā ģeogrāfijāAtbildēt uz virsrakstā ietverto jautājumu nav vienkārši, lai neteiktu, ka tas ir sarežģīti. Tas tāpēc,ka jānodala cilvēki, par kuru uzskatiem mēs varētu runāt kā par politiski kreisiem šī vārda plašāinterpretācijā, no tiem Vācijas pilsoņiem, kuri par sevi apgalvo, ka viņi ir kreisas politiskas organizācijasbiedri. Kreisu uzskatu cilvēki ir ne tikai vienīgajā partijā, kas sevi tā arī sauc – Kreisā (DieLinke) 1 , bet arī Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (VSDP) biedru vidū, jo īpaši partijas jaunatnesorganizācijā Jaunie sociālisti jeb Juso. Iespējams, ka arī kāda daļa organizācijas Savienība 90/ Zaļie(S90/Zaļie) biedru sevi uzskata par kreisi domājošiem. Viedokļu līderu vidū populārais žurnāls “DerSpiegel” visas trīs minētās partijas pieskaita Vācijas politisko spēku “kreisajam spektram”.Lai iegūtu priekšstatu par Kreisās partijas vietu Vācijas politiskajā dzīvē, ir lietderīgi aplūkotpolitisko spēku sadalījumu ne tikai VFR parlamenta apakšpalātā bundestāgā, bet arī atsevišķufederālo zemju parlamentu jeb landtāgu līmenī.Laikā no 2005. gada rudens līdz 2009. gada rudenim pie varas Vācijā bija konservatīvāsKristīgi demokrātiskās savienības/Kristīgi sociālās savienības (KDS/KSS) un sociāldemokrātu tādēvētā lielās koalīcijas valdība. Kanclera amatu ieņēma KDS pārstāve Angela Merkele, bet vicekancleraun ārlietu ministra postenī bija sociāldemokrāts Franks Valters Šteinmeiers. F. V. ŠteinmeiersVSDP ārkārtas kongresā, kas 2008. gada 18. oktobrī notika Berlīnē, lielā vienprātībā tikaapstiprināts par sociāldemokrātu kanclera amata kandidātu 2009. gada 27. septembra bundestāgavēlēšanām. Taču, par spīti F. Šteinmeiera centieniem motivēt vēlētājus atbalstīt sociāldemokrātupolitiku, VSDP bundestāga vēlēšanās cieta smagu sakāvi. Tas īpaši spilgti parādās, ja salīdzinām2005. gada un 2009. gada bundestāga vēlēšanu rezultātus 2 .Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultāti1. tabula2009 (17. bundestāgs) 2005* (16. bundestāgs)Balsis(%)DeputātumandātiKDS/KSSVSDP BDP S90/ZaļieKreisāKDS/KSSVSDP BDP S90/ZaļieKreisā33,8 23,0 14,6 10,7 11,9 35,2 34,2 9,8 8,1 8,7239 146 93 68 76 226 222 61 51 54* Parlamenta pilnvaru beigu periodā divi deputāti nepiederēja ne pie vienas frakcijas.146