12.07.2015 Views

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>LAIKU</strong> ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, <strong>KINO</strong>, <strong>POLITIKA</strong>ATĻAUJA24. 05.1985.Nr. 5/04-10/935Rīgas kino studijas direktoramBiedram H. K. LepeškoApspriežot papildus izstrādāto pilnmetrāžas dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?” (autori Ā. Kleckins,J. Margoļins, J. Podnieks) literārā scenārija variantu, pārvalde to apstiprina.Pārvaldes priekšnieksA. I. Procenko 29ATĻAUJA1986. gada 21. novembrīAtļauju skaņas, krāsainā, parasta formāta kinofilmas ražošanu demonstrēšanai PSRS robežās visai auditorijai,bez laika ierobežojuma [без срока].Žanrs dokumentālā, 8 daļu, 2250 metri, scenārija autori: J. Podnieks, Ā. Kleckins, J. Margoļins, režisors J.Podnieks, komponists M. Brauns.Kinorepertuāra kontroles inspektors. 30Apstiprināšanas process Rīgā“Lai aprakstītu tā laika atmosfēru,” stāsta Ā. Kleckins, “būtisks bija notikums ar Glavļitu 31 . Filmagatava, bažījāmies par tās nākotni, tādēļ izdarījām “riskantu gājienu”, piezvanījām uz Glavļitu:“Mums nepieciešams jūsu padoms, konsultācija, jo nezinām, cik tā atbilst jūsu norādījumiem.Glavļita darbinieki ar prieku piekrita atnākt un noskatīties filmu, jo šāda attieksme viņus, nokuriem baidījās, kurus lamāja un pat ienīda, pārsteidza.Atnāca, noskatījās, filma patika, tikai viens iebildums: “ziniet, tajā vietā ar krišnaītiem 32 ,lūdzu, paīsiniet par kādām 10 sekundēm.” Zīmogu ar savu atļauju un parakstu uzlika jau uzreiz,negaidot, kamēr filmu pārtaisīsim.” 33“Nākamais posms”, atceras Kleckins,” bija atrādīšana Rīgā, studijā, tad zvanīja no stūra mājas 34un ieradās pulkveži, kuri pēc filmas noskatīšanās paziņoja: “Afganistānu laukā, krišnaītus laukā,tā neder, tas neder, ko jūs smaidāt?” Juris atbildēja, ka neko filmā mainīt nevaram, jo te, lūdzu, irGlavļita atļauja (pēc tādas atļaujas izsniegšanas tikai pats Glavļits var atcelt to ar īpašu rīkojumu,bet tā nekad nenotika). Tā nebija izrādīšanās, bet gan savas pozīcijas aizstāvēšana. Lai gan atļaujabija dota, tomēr cilvēki, kas pārzināja sistēmu, mūs brīdināja un pat lūdza pārtaisīt filmu.” 35Par VDK nodaļas priekšnieka un trīs viņa vietnieku ierašanos filmas direktore Baiba Urbānestāsta: “Kad ieradās skatīties mūsu filmu, bija nepatīkama sajūta, bet Juris mierināja: “Labi, katajā kompānijā ir Dreijers, mēs esam bijuši kopā braucienos, gulējām pat vienā istabā, gan jauar viņu kaut ko varēs sarunāt”. Tieši Dreijers uzvedās īpaši neadekvāti, cēlās kājās, skraidīja pazāli, rija tabletes. Viņi jau neredzēja filmu, bet gan to, ka tajā ir tik daudz viņiem nepieņemamulietu. Sašutuši vaicāja: “Kas tie par pagrabiem?” 36 Noskatījās, aizbrauca, atstāja mūs neziņā.” 37“Pēc kāda laika atbrauca Gorbunovs 38 ”, turpina Urbāne, “Viens pats. Noskatījās, filma patika,tikai viens iebildums – lūgums izņemt epizodi, kur puisis krievu valodā atbild uz jautājumiem.Kad viņam vaicāja: “Kādēļ nerunā latviski?”, viņš atbildēja: “Я ваш собачий язик небуду учить[Es jūsu suņu valodu nemācīšos]”. Šī bija vienīgā Gorbunova iebilde.” 39Apstiprināšanas process MaskavāAtceras Ābrams Kleckins: “Sēdi vadīja PSRS Valsts Kinematogrāfijas komitejas Dokumentālākino pārvaldes priekšnieks Procenko.83

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!