LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAir motivēti noteikt savu profesionālo piederību žurnālistikai. Šīs norises ir saistītas ar praktiskoikdienas darbību, kurā nepieciešams noteikt skaidrākus raksturojumus gan nepieciešamajāmprofesionālajām prasmēm, gan arī profesionālajai piederībai.Viens no veidiem, kā tas iespējams, tieši neiestājoties pret partijas ideoloģiskajiem rāmējumiem,ir žurnālistikas formātu un žanru attīstībā.Žurnālistikas profesionālo formātu identificēšanaŽurnālistikā žanri veic vairākas būtiskas funkcijas. Pirmkārt, tie mediju lietotājiem radaiespēju vienkāršāk un skaidrāk identificēt, kā uztverams vēstījuma raksturs un saturs. Otrkārt,žanri ir viens no veidiem, kā profesionālā darbībā, kurā nav viennozīmīgi definētu profesionālāsdarbības kvalitātes standartu, apkopot labāko pieredzi un arī iezīmēt producēšanas prakses.Krājums ir pirmais mēģinājums Latvijas žurnālistikas vēsturē apzināt žurnālistikas formātusun žanrus un noteikt to raksturojumus un savstarpējās sakarības. Un tas ir visai sarežģīts unvairāku iemeslu dēļ nerealizējams process.Mediju žanri un formāti veidojas kultūras kontekstā. Bet Latvijas žurnālistika tiek identificētakā padomju žurnālistikas sastāvdaļa, orientējoties uz ideoloģisko saistību un ignorējot kultūrasatšķirības. Tāpēc žanru attīstībā prioritārās ir ideoloģiskās vajadzības (piemēram, priekšstatipar propagandas rakstu). Turklāt PSRS norobežotības dēļ padomju laika žurnālistikas žanrusnav pat iespējams identificēt tradicionālā ideoloģiskā nolieguma diskursā, piemēram, kritizējotanglo-amerikāniskās žurnālistikas tradīcijas un no tām distancējoties.Žanru aizmetņus pirmspadomju periodā Latvijas žurnālistikā ietekmē vācu un arī krievu žurnālistikastradīcijas, bet apzināta žanru sistēma neizveidojas, jo žurnālistika vēl nav tik tālu profesionalizējusies,lai pati spētu noteikt savas darbības identifikatorus (par kādiem žanrus var uzskatīt).Krievu žurnālistikā, kas veidojusies uz literāro žurnālu bāzes, nekad nav bijusi stingra pozīcija,dalot ziņas un viedokļus. Piemēram, īsajai ziņai (заметка) raksturīgi divi veidi. Pirmais– pēctecīgs izklāsts, atbildot uz jautājumiem – kur? kad? kāpēc? kā? Otrais – pamata fakts kautkādā veidā tiek komentēts (Тертычный, 2000, 72–73).Krājumā žanri tiek klasificēti divās grupās – kā informatīvie un kā publicistiskie žanri.Informatīvie žanri (informācija, reportāža un atreferējums) tiek aplūkoti visplašāk, turklātliela uzmanība veltīta faktiem un faktu izmantojumam.Informācijas skaidrojums ir pretrunīgs, jo no vienas puses“[..] jebkuras, pat visīsākās informācijas pamatā jābūt faktam. Ja nav fakta, nav arīinformācijas. [..] autori iesācēji bieži vien kļūdās, aizmirsdami šo svarīgo noteikumu.Faktu aizstāj ar vispārējiem spriedumiem vai pat vispārinājumiem un secinājumiem”(Luščevskis, 1977, 26),bet, no otras puses,“[..] padomju prese, kā zināms, neaprobežojas tikai ar faktu bezkaismīgu konstatēšanu.Tās materiālos vienmēr atspoguļojas autora un laikraksta politiskā pozīcija.Šī likumsakarība visā pilnībā attiecas arī uz visiem informatīvajiem žanriem. Tāpēckopā ar faktu tieši vai netieši izsaka tā novērtējumu” (Luščevskis, 1977, 27).Autora pozīcija ir “informācija – aģitācija ar faktu” (Luščevskis, 1977, 21). Fakts tiek saprastskā tas, kas35