LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKADaudzveidība II. Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa.Weaver, D. (1998). Journalists around the World: Commonalities and Differences. In D. Weaver (Ed.), The GlobalJournalist: News People around the World. Cresskill: Hampton Press.Zelizer, B. (2004). Taking Journalism Seriously: News and the Academy. London; Thousand Oaks: Sage Publications.1Sk.: Deuze, M. (2005). What is Journalism? Professional Identity and Ideology of Journalists Reconsidered.Journalism, 6, 4, 442–464, kā arī Mancini, P. (2000). Political Complexity and Alternative Models of Journalism:the Italian Case. In J. Curran & M. J. Park (Eds), De-westernising Media Studies (p. 265). London: Routledge.2Piemēram, pētījums par Tatārijas žurnālistu mainīgām identitēm: Davis, H., Hammond, P. & Nizamova, L.(1998). Changing Identities and Practices in Post-soviet Journalism: The Case of Tatarstan. European Journal ofCommunication, 13, 1, 77–97.3Sk.: Pasti, S. (2005). Two Generations of Contemporary Russian Journalists. European Journal of Communication,20, 1, 89–115; Пасти, С. (2004). Российский журналист в контексте перемен. Санкт-Петербург: МедиаСанкт-Петербурга; Tampere: Tampere University Press.4Providus veiktie pētījumi par iespējamām slēptajām reklāmām pirmsvēlēšanu medijos, piemēram: Iespējamāsslēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Sk. 2009. 25. nov.: http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/6769/; Rožukalne, A. Mediju zemādas injekcijas. Sk. 2009. 25. nov.: http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/10111/, kā arī Šulmane, I. & Kruks, S. (2002). Pilsoniskās sabiedrības attīstība un sabiedrībasintegrācija: 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas preses un politiķu diskurss. Rīga: SIA JUMI. 3.–103. lpp.5Daži pētījuma rezultāti prezentēti 2007. gada LU gadskārtējā konferencē; 2006. un 2007. gada LU rudens starptautiskajāskonferencēs, kā arī rakstos: Šulmane, I. (2007). Kurš uzraudzīs sargsuni: nacionālo dienas laikrakstužurnālistu attieksme pret profesionālo ētiku Saeimas vēlēšanu kontekstā. Grām.: S. Lasmane (zin. red.), Politiskākomunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 207.–222.lpp.; Šulmane, I. (2006). The Russian Language Media in Latvia. In N. Muižnieks (Ed.), Latvian-Russian Relations:Domestic and International Dimensions. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. P. 64–73.6Par individuālo un kolektīvo profesionalizāciju sīkāk skat.: Windahl, S. & Rosengren, K. (1976). The Professionalizationof Sweden Journalists. Gazette, 22, 3, 140–149; Windahl, S. & Rosengren, K. (1978). Newsmen’sProfessionalization: Some Methodological Problems. Public Opinion Quarterly, 55, 466–473.72009. – 2010. gadā notikušās īpašnieku maiņas laikrakstā Telegraf un jo īpaši Dienā tika samērā sāpīgi izjustasredakciju kolektīvos, un to sekas parādījās gan atkārtotajās intervijās ar redaktoriem un žurnālistiem, gan laikrakstusaturā. Taču tas ir temats citam rakstam.53