LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAŠarfenberga un parlamentārā izpilddirektora Heinca Fītces saistībai ar Stasi. Te jāpiebilst, ka,spriežot pēc analītiķu vērtējumiem, Kreisās organizācijas jaunajās federālajās zemēs ir vairākorientētas uz līdzdalību varā nekā vecajās federālajās zemēs, kuru organizācijās vērojama izteiktākaorientācija uz ideoloģiski kreisas opozīcijas partijas veidošanu. Vienīgais izņēmums,pateicoties bijušajam Vācijas sociāldemokrātu līderim O. Lafontēnam, varētu būt Zāras zemesKreisās organizācija.Nosacīti vēl viens īpašais gadījums bija Hesene, kur pēc 2008. gada 27. janvārī notikušajāmlandtāga vēlēšanām starp KDS un VSDP izveidojās savdabīga pata situācija – abām partijāmbija 42 vietas vietējā parlamentā. Iespējamie koalīcijas partneri bija BDP ar 11 vietām, S90/Zaļie ar 9 vietām un pirmo reizi Hesenes landtāgā pārstāvētā Kreisā ar 6 vietām. Hesenes sociāldemokrātulīdere Andrea Ipsilanti, kuras centienus, aicinot VSDP saturiski “atvērties” pakreisi, tolaik atbalstīja arī K. Beks, nolēma izveidot mazākuma valdību ar S90/Zaļajiem. Šādsvaldības modelis teorētiski varēja izrādīties dzīvotspējīgs, ja vien tiktu panākta vienošanāsar Kreiso par valdības atbalstu, neiekļaujoties tās sastāvā. Kreisās pārstāvji apliecināja savugatavību vest tādas sarunas pēc tam, kad VSDP un S90/Zaļo pārstāvji Hesenē vienotos parvaldības izveidi. Tāda vienošanās 2008. gada oktobrī tika panākta un to atbalstīja arī Heseneszemes VSDP un S90/Zaļo organizāciju kongresi. Taču 2008. gada 4. novembrī Hesenes landtāgānotikušajā balsojumā par uzticību A. Ipsilanti un viņas mazākuma valdībai četri VSDPfrakcijas deputāti atteicās balsot par A. Ipsilanti un viņas valdību, kuru atbalstītu Kreisā. Tādēvētais Lafontēna republikas modelis, kad valdību faktiski veido trīs kreisā spārna partijas,cieta savu pirmo neveiksmi.A. Ipsilanti politika Hesenē un sociāldemokrātu neveiksme 2008. gada 24. februāra vēlēšanāsHamburgā bija par pamatu tam, lai “Der Spiegel” jau savā pirmajā 2008. gada marta mēnešanumurā droši prognozētu: “Pāris varenuibiedru ir norunājuši, ka Bekam nav jākļūst par kanclerakandidātu, bet gan Šteinmeieram, kurš vienmēr bijis uzticams savu šefu kalps” (Bartsch et.al.,2008, 10, 22).Ieilgušajā pārejas periodā Hesenes zemes ministru prezidenta pienākumus pildīja KDSpolitiķis Rolands Kohs, kurš vēlāk guva panākumus pirmstermiņa landtāga vēlēšanās, kasnotika 2009. gada 18. janvārī. Konservatīvo un liberāļu pamatideja bija vienkārša – nepieļaut,ka sarkani-zaļi-sarkanā valdības koalīcija būtu spējīga sekmīgi funkcionēt pat vienas atsevišķasfederālās zemes līmenī. Tas arī spīdoši izdevās, jo par sociāldemokrātiem nobalsoja tikai23,7% vēlētāju, kas bija vēsturiski vissliktākais VSDP rezultāts Hesenes landtāga vēlēšanās.Lielus panākumus vēlēšanās guva BDP un S90/Zaļie, bet Kreisā atkal spēja pārvarēt piecuprocentu barjeru, iegūstot 5,4% balsu un sešas vietas jaunajā Hesenes landtāgā. Hesenē kādulaiku pie varas bija R. Koha vadītā kristīgi liberālā koalīcija, taču 2010. gada 31. augustā parHesenes zemes valdības vadītāju kļuva cits KDS politiķis – Folkers Bufjērs, jo R. Kohs bijaspiests politiku nomainīt pret biznesa vidi.Hesenes gadījums ir nozīmīgs arī saistībā ar tā dēvēto Jamaikas modeli. KDS (melnā),BDP (dzeltenā) un S90/Zaļo (zaļā) partiju krāsas var veidot Jamaikas karoga krāsu salikumu.Publiskā viedokļa pētniecības institūta Infratest dimap 2008. gada 14. – 15. oktobrī veiktāaptauja liecināja, ka KDS/KSS atbalsta 35 procenti, VSDP – 25, Kreiso – 13, BDP – 12, betS90/Zaļos – 10 procenti aptaujāto vēlētāju. 4 Šāds balsu sadalījums 2009. gada septembrabundestāga vēlēšanās savukārt nozīmētu, ka vairākums parlamentā iespējams tikai “lielajaikoalīcijai”, kas tolaik bija pie varas, “Jamaikas” koalīcijai un tīri teorētiski arī VSDP, S90/Zaļo un Kreisās koalīcijai, kuras iespēju federālajā līmenī kategoriski noraidīja kā F. V. Šteinmeiers,tā arī Berlīnes ārkārtas kongresā ievēlētais iepriekšējais VSDP priekšsēdētājs FrancisMinteferings, kurš šajā postenī jau bija laikā no 2004. gada marta līdz 2005. gada novembrim,kad viņu nomainīja cits “šrēderietis” – Brandenburgas ministru prezidents M. Placeks. Tiešišīs sarkani-sarkani-zaļās perspektīvas dēļ “šrēderiešus” ļoti satrauca K. Beka nostāja Hesenes148