LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAsniedz plašākās atklāsmes iespējas.− Tātad, ko vēlāties panākt topošajā filmā?− Gribam uzņemt darbu par brīnišķīgu mīlestību. Saprotu, ka šis paskaidrojums varlikties primitīvs, pat vulgārs un tikai aptuveni atbilstošs mūsu iecerei. Brīnišķīgamīlestība – tā ir divu jauniešu jūtu raisīšanās. Bez savstarpēju attiecību tālāka turpinājumaun rezultāta.” (Volmars, 1974, 27. jūl., 9).Šajā pašā intervijā Uldis Brauns atzina, ka “ar mūsu Inesīti (tā nosaucām arī viņas varoni)esam ļoti apmierināti. [..] Māksliniekam nevajag noteikti visu pašam pārdzīvot, bet gan saskatīt,atcerēties un atklāt. Ineses spējas šajā ziņā mūs pārsteidza”.U. Brauns joprojām uzskata, ka Inese Jansone ir uzņēmusi filmas tēlainību sevī.Operators I. Seleckis gan atceras, ka “Inese bija ļoti nekomunikabla, sēž uz moča un klusē.Viņu neinteresēja kino”. 60 Režisors U. Brauns atminējās šādu gadījumu: “Es prasu Inesītei: “Betko tu vēlies dzīvē sasniegt? Tu beidzi pamatskolu, tev taču jāiet mācīties par aktrisi!” Un viņaman atbild: “Ziniet, Uldi, man patīk sēdēt mīkstā dīvānā, ēst šokolādi un klēpī turēt kaķi”. 61Intervijā Liepājas avīzei “Komunists” īsi pirms filmas pirmizrādes Inese Jansone atzinās, kapar kino neesot domājusi, viņai patīkot zīmēt: “Kādreiz gribēju kļūt par šuvēju modelētāju”. 62Filma, pēc tās režisora vārdiem, tika uzņemta “lielā steigā”, pārsvarā divos 1974. gada mēnešos– augustā un septembrī. Viena no svarīgākajām ainām ar abu varoņu peldēšanos Ventā un“liriskais kadrs, kur pāris – Inese Jansone un Pēteris Gaudiņš –, rokās sadevušies, ūdens lāsēmkā pērlēm apbiruši, redzami skaistā lēcienā virs ūdens,” tika uzņemti jau rudens sākumā (Zīle,2007, 309). Kā stāstā operators K. Zalcmanis, šo “lirisko kadru” viņi ar I. Selecki filmēja abi:“[..] tātad ar divām kamerām, bet tikai vienu dublu. Šā kadra organizēšana nebija novieglajiem darbiņiem. Venta tur ļoti dziļa, bet meitene no Liepājas neprata peldēt. [..]Katram gadījumam bija noorganizēta trīs ūdenslīdēju aizsardzība zem ūdens. [..] Mēsizvēlējamies dziļāko vietu pie Ventas rumbas. Nevarēja taču pieļaut, ka aktieriemlēciens beigtos ar atsišanos pret akmeņiem upes dibenā. Darba drošību vajadzējapamatīgi pārdomāt. Kadra māksliniecisko pusi režisors Uldis Brauns uzticēja mumsar Ivaru, pats kamerā neieskatījās. Uzticēšanās ietilpa viņa principos. Tomēr pārejaskadrus zem ūdens viņš, būdams labs akvalangists, pats arī filmēja. Ne vairs Ventā,bet Zvirgzdu ezerā.” (Zīle, 2007, 309–310).U. Brauns atceras, ka pēc peldēšanas septembra ūdenī “mūsu Inesīte gāja pie savas mammaszem mēteļa sildīties, sēdās mammai klēpī un sildījās. Īstais bērns”. 631974. gada 19. septembrī Rīgas kinostudijā notika kārtējā Mākslinieciskās padomes sēde,kur tika apspriests “Motociklu vasaras” uzņemtais materiāls. Filmēšanas grupai nācās klausītiesdaudz kritikas par Inesi Jansoni. A. Leimanis retoriski jautāja:“Rodas jautājums – kāpēc puisis viņā iemīlas? Kaut kur jābūt iemeslam, ar ko tadviņa “paņem” šo puisi? Ja tā nebūs, netiks paņemts arī skatītājs. [..] Arī Gaudiņš irkokains, un tā nu divi “kociņi” staigā.” 64Režisoram Jānim Streičam likās, ka “ne meitene vainīga, bet pati grupa”. 65 Režisors AloizsBrenčs pat izteica domu, ka grupai vajadzētu palīdzēt: “Protams, šos smagos vārdus, kad pirmoreizi tiek uzņemta mākslas filma, grupai ir grūti klausīties. Bet te tika izteiktas pareizas domas unmēģināts likvidēt šo situāciju, ko redzam uz ekrāna”. 66 Režisors Gunārs Piesis norādīja, ka “kautkas nesaprotams notiek ar meiteni. Aktrise neizprot situāciju, nepareizi uz to atreaģē”. 67 Vienīgi V.Freimane slavēja autorus: “Interesanta katra epizode, katrs kadrs vizuāli ir interesanti nostrādāts”. 68111