LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAkā personīgie emocionālie pārdzīvojumi. Taču, manuprāt, secinājums, ka šo dziesmu klausītājibūtu uzsvērti asociālas būtnes, ir nepamatoti pārspīlēts. Pirmkārt, šī diskursa dziesmasvisticamāk nav vienīgās, ko atsevišķi indivīdi izvēlējušies no pieejamā popmūzikas kopuma.Otrkārt, arī šo dziesmu tekstos implicīti eksistē politiskas nozīmes. Piemēram, par tādu varuzskatīt Klāva Elsberga – padomju sistēmā kontraversāla autora – dzejas izmantojums grupas“Pērkons” dziesmu tekstos. Taču, kā jau minēju, politiskā komponente šajās dziesmās ir ļotinetieša, jo tās raksturojamas ar tīšu vai neapzinātu distancēšanos no tās.Teksti ļauj šo dziesmu grupu identificēt daudz labāk nekā ar muzikālās valodas analīzespalīdzību, jo muzikālo izteiksmju ziņā šī diskursa dziesmas ir pārāk dažādas, lai tiktu reducētasuz noteiktiem paņēmieniem. Arī apgalvot, ka tām visām sevišķi raksturīgs romantisms unliriskums, būtu realitātei neatbilstoši.Atgriešanās mājāsManuprāt, atsevišķi ir vērts izcelt vēl vienu, lai arī skaitliski nelielu dziesmu diskursu grupu(izlasē četras dziesmas) bez vienotām muzikālās valodas pazīmēm. Šo diskursu atbilstošidziesmās vadošajam naratīvam vislabāk saukt par atgriešanos mājās. Piemēram – ikoniskamājās pārnākšanas aina atrodama “Remix” dziesmā “Vienīgā”, kur zīmēta mierpilna, idilliskamāju aina un pārnākšanas gandarījums: Jūras krastā koku skrējiens pēkšņi stāj,/ Tirgū sievassarunājas,/ Atgriežos mājās, nogurums/ Pie sliekšņa, smiltis. Līdzīgi notiek arī dziesmā “Likteņdzirnas”:Mežezeru migla sirmā sagšā tin,/ Vecās dzirnas žigla upe atrast zin’,/ Straumedzirnu ratos dienu nakti līst,/ Viļņus vālos platas, baltas putas šķīst.Savukārt citā dziesmā, kas pārstāv šo diskursu, vēstījums ir atklāti politisks – Palīdzi,Dievs, palīdzi, Dievs,/ Visai latviešu tautai,/ Saved to mājās pie Daugavas krastiem. (Ritmane& Ritmanis, 2007). Ievas Akurāteres izpildītā dziesma uzsver šī diskursa esenci – latviešiemir tikai vienas mājas un tās atrodas vēsturiskajā Latvijas teritorijā. Tādējādi šī dziesma un šisdiskurss kopumā mērķtiecīgi atsakās no padomju ideoloģijas koncepta par Padomju Savienībukā kopīgu dzimteni visām padomju tautām, ar kuru tām identificēties. Tas tālaika publiskajātelpā ir ļoti nozīmīgs pārmaiņu apliecinājums un arī veicinātājs.Manuprāt, šī, bet ne tikai šī diskursa kontekstā ir vērts atsevišķi aplūkot tādu izlases dziesmāsfigurējošu tēlu kā Dievs (minēts 13 reizes). Divas dziesmas, kur tas izmantots, ir lūgšanasformā, Dieva tēls lietots arī, lai norādītu uz procesu vai notikumu mērogu, piešķirtu nozīmīgumu– arī ja plūdi Dievam būs līdz lieliem. (Marhilēvičs & Baltauss, 2005).Divās no lūgšanu dziesmām vēršanās pie Dieva notiek tieši ar nacionālu un politisku lūgumu:Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,/ Visai latviešu tautai; Brīvību Baltijai, brīvību Baltijai,/ [..]/To lūdzam Tev, Dievs. (Jauns Mēness & Račs, 1990; Ritmane & Ritmanis, 2007; Liepiņš &Opus Pro, 2007) Kontekstā ar kristietības reabilitāciju, kas notika 80. gadu otrajā pusē 11 , šī tēlaizmantojums uztverams arī kā līdzeklis, kas uzsver gan opozīciju komunistiskajai ideoloģijai,gan latviešu identitātes pamatojumu un kopības apziņu. Vēršanās pie pārcilvēciskiem spēkiemapzīmē arī vēršanos pēc palīdzības, un, manuprāt, arī pārdabiska pamatojuma meklējumiem,kas leģitimizētu cīņu.Grūti noteikt, vai tā ir vēršanās pie tā Dieva tēla, kas pastāv kristietībā, vai tā, kas pastāvsenajā latviešu mitoloģijā. Taču svarīgi ir tas, ka Dieva tēls šajās dziesmās simboliski atrodasnacionālo cīnītāju pusē, un tā atbalsts kļūst par nepieciešamo argumentu cīņas diskursā (Dievspārstāv labo un sakārtoto). Tādējādi Dieva tēls darbojas līdzīgi jau minētajiem asins, upju uncitiem tēliem – leģitimizē cīņu, pamato to ar racionāliem un iracionāliem argumentiem, kā arīattaisno cīņā izmantojamos līdzekļus. Tāda pati funkcija ir arī šī diskursa dziesmu centrālajamtēlam – mājām. Tās vienlaikus kalpo gan kā ģeogrāfisks jēdziens, gan metafora, nodibinot185