LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAsveši” viens otram (Schroeder, 2007, 7, 81). Par atsvešinātību liecina tas, ka “pēc to pašizpratnes,pēc to sociālās struktūras un to mentalitātēm abas daļējās sabiedrības joprojām skaidri atšķiras”.Tas tāpēc, uzskata K. Šrēders, ka “savā kodolā austrumvācu sabiedrība arī sešpadsmit gadus pēcapvienošanās ir vēl joprojām galvenokārt postsociālistiska” (Schroeder, 2007, 7, 81).Protams, ka šo konstatāciju apstiprina arī dažādu publiskā viedokļa aptauju dati. Alensbahasinstitūta iegūtie rezultāti, piemēram, liecināja, ka viedokļu brīvību par īpaši svarīgu uzskata 86procenti rietumvāciešu, bet tikai 74 procenti austrumvāciešu. Vācu saimniecisko sistēmu pozitīvinovērtējuši 39 procenti aptaujāto Vācijas rietumos un tikai 19 procenti tās austrumos. 62 PēcVācijas valdības pasūtījuma 2009. gadā veiktais institūta Emnid pētījums liecina, ka 49% aptaujātojoprojām uzskata, ka VDR bijis vairāk laba nekā slikta, bet 10% piekrituši apgalvojumam“VDR pozitīvās iezīmes bija stipri pārsvarā. Mēs bijām laimīgāki un dzīvojām labāk nekā tagadapvienotajā Vācijā”. To, ka VDR sliktā bijis vairāk nekā labā, atzina 32% aptaujāto. 63Rakstnieks Peters Šneiders uzskata, ka diskusijā par VDR vietu Vācijas vēsturē, arī saistībāar Berlīnes mūra krišanas divdesmito gadadienu, vērā ņemams faktors ir bijušo VDR intelektuāļuviedokļa nozīme. Pēc P. Šneidera domām “VDR intelektuāļi līdz pēdējam saglabāja pārliecību,ka viņi principā dzīvoja “labākajā Vācijā””. Rakstnieks ir pārliecināts, ka, ja “vācieši būtu ieklausījušiessavos intelektuāļos [piemēram, Krista Volfa, Folkers Brauns, Stefans Heims, GintersGrass – O.S.] , tad atkalapvienošanās tā arī nekad nebūtu notikusi”. Arī mūsdienās stabilsmazākums uzskata Vācijas atkalapvienošanu par kļūdu, jo “desmit procenti pilsoņu Rietumosun septiņi procenti Austrumos vēlas, lai mūris atkal būtu atpakaļ” (Schneider, 2009, 12, 74–75).Pēc sociāldemokrātiem tuvu stāvošā Fridriha Eberta fonda pasūtījuma 2008. gada vasarāveiktā aptauja parādīja, ka arī attieksmē pret demokrātiju jūtams protesta potenciāls. Saskaņā arMinhenes viedokļu pētniecības institūta polis+sinus veikto aptauju, 47 procenti bija noskaņotinepiedalīties 2009. gada bundestāga vēlēšanās (Fischer, 2008). Vēlēšanās tomēr piedalījās 70,8procenti balsstiesīgo, kas gan bija mazāk nekā 2005. gada bundestāga vēlēšanās, kad nobalsoja77,7 procenti balsstiesīgo. 64Demokrātiju Vācijā par labi funkcionējošu uzskatīja 54 procenti, bet astoņi procenti domāja,ka tā funkcionē ļoti labi. Par “mazāk labi” funkcionējošu demokrātiju uzskatīja 31 procents aptaujāto,bet par slikti funkcionējošu – seši procenti. 65 Nepilna trešdaļa aptaujāto pilsoņu atzina,ka viņi jūt, ka ar viņiem “neapietas taisnīgi”. 66 Tāpēc neizbrīna, ka 2007. gadā izceļojuši 165tūkstoši vāciešu, bet 2008. gadā tādu aizceļotāju varētu būt pat 180 tūkstoši. Jaunā mājvieta tiekmeklēta galvenokārt tādās valstīs kā Šveice, ASV, Polija, Lielbritānija, Spānija un Francija. Galvenaismotīvs – labākas profesionālās un ienākumu perspektīvas (Wilhelm, 2008, 10, 101, 103).Republikā, kas kļuvusi lielāka, raksta profesors K. Šrēders, “labklājības pieaugumu laikilaikam gan ir pagājuši” un uz to var likt likmi “tāds kreisais populists kā Oskars Lafontēns”.Taču savu rakstu “Lafontēna republika”, kas publicēts žurnālā “Cicero”, K. Šrēders noslēdz arkādu daudz nopietnāku secinājumu par to, ka “Vācijai galvenokārt trūkst konsensa par pamatapārliecībām, kopā saderības jūtām un vadlīnijām, kā jāizskatās nākotnei. Joprojām mēs tikai nepietiekamizinām, kas mēs esam un ko mēs vēlamies – tur atrodas patiesais deficīts” (Schroeder,2007, 7, 82). Kā gan lai nepiebilst, ka to pašu var teikt arī par Latviju.Šeit atļaušos izdarīt nelielu atkāpi no tēmas. Nepilnu trīs gadu laikā zinātni veicinošais sabiedriskālabuma fonds Identity Foundation veicis pētījumu par “Vācu identitāti”, kura rezultāti tikaprezentēti 2009. gada aprīlī. Pētījums parādīja, ka “68 procenti iedzīvotāju ir cieši pārliecināti,ka par spīti visām atšķirībām Austrum- un Rietumvācija vienkārši sader kopā”. 67 Vēl vairāk, 70,4procenti vāciešu par sevi izteicās, ka jūtas saistīti ar savu zemi. Savukārt 72,9 procenti aptaujātouzskatīja, ka vāciešiem būtu jādemonstrē lielāka pašapziņa saistībā ar savu nacionālo un kultūrasidentitāti. Par svarīgāko nākotnes problēmu 89,4 procenti aptaujāto uzskatīja ekonomikas stabilizēšanuun tālāko attīstību, bet otro vietu ar 86,9 procentiem ieņēma rūpes par sociālās drošības158