LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAneveidotu “publisko sfēru”, proti, virtuālu vietu, kur sabiedrībā cirkulē informācija, idejas unnotiek debates. Taču var pieņemt, ka arī uz totalitāras mediju sistēmas auditoriju attiecināmivispārējie principi par tās vēlmēm un to apmierinājumu. Vajadzību apmierinājuma teorētiskaismodelis norāda uz daudzām būtiskām vajadzībām, kas tiek apmierinātas ar mediju patērēšanaspalīdzību – starp tām vēlme tapt izklaidētam, dalīties savā pieredzē ar citiem, būt informētam,vēlme apmierināt ziņkāri, atrast modeļus, kurus imitēt, iegūt identitāti (Berger, 2005, 126).20. gadsimta astoņdesmito gadu sākuma padomju Latvijas jaunietim (kā daļai no lielākas grupas– visas pasaules jaunatnes ar globālām vērtībām šā vārda popkultūras ietvarā, kopēju dzīvesstilu),šīs zemes mediju saturs nespēja apmierināt nevienu no iepriekš minētajām vajadzībām.Vai “Videoritmu” autori apzināti formēja latviešu padomju jaunieša viedokli par Rietumupopkultūru? Iespējams, ne, taču, kā jau minēts, padomju medijos un to uzraudzības sistēmāvairs nebija vienotības, kas ir ideoloģiski “derīgs”, dzelzs priekškarā parādījās lieli caurumi,un sākās informācijas ieplūšana no Rietumiem, atsevišķi TV darbinieki kļuva patstāvīgāki unneatkarīgāki savu lēmumu pieņemšanā un vadījās pēc principa – viss, kas nav nepārprotamiizliegts var būt arī atļauts.Ilustrācijai tika atlasīti un aplūkoti trīs raidījumi – “Video ritmi – 2” (ēterā 1984. gada 10. martā),“Video ritmi – 6” (ēterā 1985. gada 15. septembrī) un “Video ritmi – 11” (ēterā 1987. gada24. maijā). Atlasē tika izvēlēts viens raidījums programmas dzīvescikla sākumā, viens vidū,viens noslēgumā. Laika posms sakrīt ar stagnācijas pēdējiem un “glasnostj” pirmajiem gadiem.Baltijas mediju vēstures pētnieki laika posmu no 1985. līdz 1987. gadam definē kā “preses demokratizācijasprocesu, viedokļu daudzveidības parādīšanos, mediju sistēmas struktūrai paliekotnemainīgai” (Høyer, Lauk & Vihalem, 1993, 227).Trīs gadu laikā no satura izvēles un šova elementu lietojuma viedokļa raidījums mainās tikaidaļēji, taču nozīmīgas pārmaiņas piedzīvo uzrunas forma – no smagnējas, kokainas uz rotaļīgu,draudzīgu, skatītāja līdzšinējās zināšanas respektējošu.Pirmajos divos raidījumos moderatora lomu uzņemas tieši ar popkultūru nesaistīts cilvēks,kurš šādā formā integrē nepiedzīvoto saturu skatītājam pieņemamā, akceptētā formātā – proti,par jebkuru tēmu televīzijā drīkst izteikties tāda persona, kurai ir sabiedrības uzticība – kinorežisorsJuris Podnieks, aktrise Vera Singajevska. Atbrīvošanās no smagnējiem totalitāras medijusistēmas satura pasniegšanas kanoniem ir skaidri redzama arī no lietoto stila paņēmienu aspekta.Ja 1984. gada raidījumā pat demonstrēts videoklips tiek pieteikts televīzijas tā brīža diktora balsī(“Jums spēlē ansamblis “Zemļaņi”), tad 1987. gada raidījumā studijas viktorīnas laikā ir fonamūzika, kas pirms trim gadiem valdošajā stīvumā būtu nepieņemami rotaļīgs paņēmiens.Gan 1984., gan 1987. gadā saturā būtisku vietu ieņem interakcija ar skatītājiem, kuri līdzdarbojasraidījuma veidošanā, kā šova elements ir raidījuma “kopējā tēma” – 1984. gadā raidījumadarbība notiek lidmašīnā lidojuma laikā. Tajā atrodas interesantāko vēstuļu autori, kurus iztaujāraidījuma vadītājs – kinorežisors Juris Podnieks, kurš iejūtas lidmašīnas pilota lomā. 1985. gadāraidījums veltīts “pasakām” un to daļēji vada aktrise, kas tēlojusi lomas izrādēs bērniem VeraSingajevska, 1987. gadā raidījuma garumā notiek zināšanu konkurss par populāro mūziku, kurāpiedalās erudīti no publikas. Visos raidījumos tiek demonstrēti Rietumu popmūzikas videoklipi,kuri saskaņā ar ideoloģiskajām norādēm formāli tomēr ir aizliegtais saturs.1984. gada raidījumā no pārraidītajiem mūzikas video astoņi ir sociālisma nometnē vai Itālijātapusi mūzika, kura tematiski iekļaujas vispārējā padomju televīzijas satura ietvarā, tikai četriizpildītāji ir Rietumu popmūzikas pārstāvji.Viens no tiem ir tobrīd popmūzikas modernajos strāvojumos vairs neaktuālais Elviss Preslijs,kura “traģiskais liktenis” raidījumā ilustrē, ka “kapitālistiskā ekspluatācija un šovbizness navtikai tukši vārdi, bet patiešām var novest talantīgu izpildītāju līdz radošam fiasko” (ekspertamuzikologa Artemija Troicka komentārs). Zīmīgi, ka “Videoritmos” pārraidītais Preslija koncertierakstafragments ir titrēts ar somu valodas tulkojumu, kas uzskatāmi liecina par iepriekš173