LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAinternetu – akcentējot izskaidrošanas, analīzes, konteksta došanas nozīmi. Tikai vienā gadījumā(“Dienas” redaktore) izcēla preses kā publiska foruma lomu. Žurnālistikas aktivitāti atzīst vairumsaptaujāto, taču tās izpausmes atšķiras – “Dienas” pārstāvji uzsver, ka viņu komentāri irasi, bet piedāvātās idejas jāizvērtē pašam lasītājam, bet vairāku krievu laikrakstu žurnālisti tiešiiesaistās politikā, ir partiju biedri un deputātu kandidāti. “Telegraf” žurnālisti biežāk minējaneitrāla informācijas pārraidītāja lomu, savukārt VS darbinieki – vēlmi izklaidēt (mode, puskailassievietes, anekdotes pirmajā lapā).Arī dažas profesionālās vērtības ir kopīgas – vairāki intervētie žurnālisti apšauba objektivitātesiespējamību, uzskatot, ka tā parādās kā precizitāte, faktu pārbaudīšana, nemelošana.Salīdzinot latviešu un krievu žurnālistiku Latvijā, žurnālisti visbiežāk piemin krievu žurnālistikaslielāku emocionalitāti, sociālo ievirzi, savukārt latviešu laikraksti biežāk novērtēti kātādi, kuros ziņas mēdz nodalīt (vai vismaz mēģina) no faktiem.Robeža starp Rietumu modeli (ar ziņu dalīšanu no komentāriem) un literārās žurnālistikasmodeli vairs nav tik krasa, kaut arī “Dienas” un “Telegraf” žurnālisti diezgan konsekventi tonosauc par svarīgu profesionalitātes kritēriju. Daži žurnālisti atzīst, ka tā ir normatīva vērtība,ko ne vienmēr iespējams ievērot, citi norāda, ka šādus garlaicīgus rakstus viņu auditorijas nepieņemtu,vēl citi – ka tā ir novecojusi norma laikmetā, kad presei jākonkurē ar internetu, tāpēcuzsvaram jābūt uz interpretāciju.Gan interviju norises laikā, gan arī vēlāk, analizējot iegūto materiālu, tomēr radās iespaidspar Latvijas preses žurnālistiem kā par ļoti atšķirīgu, konfrontējošu, pretrunīgu un neparedzamuizteikumu autoriem. Diskursos atrodami gan profesionāli, analītiski un labi pamatoti spriedumi,gan ļoti pretrunīgas vērtības un izteikumi, kas neliecina par kādas vienotas profesionālaskopienas esamību.Pretrunīgie diskursiPretrunas un ļoti atšķirīgi viedokļi parādās gan laikrakstu vērtējumā, gan profesionālo vērtībuformulēšanā, gan attieksmē pret žurnālistu ētiku un ētikas kodeksa nepieciešamību, gan jo īpaši– jautājumā par praksi savienot žurnālista un deputāta darbu un īpašnieka lomas novērtējumā.Ļoti atšķiras laikrakstu vērtējumi, ko devuši kolēģi no citām avīzēm salīdzinājumā ar pašraksturojumiem.Ja “Dienas” žurnālistu acīs VS ir nevis nacionāls laikraksts (kā “Telegraf”),bet reakcionāra un agresīva kopienas avīze, tad pašu VS žurnālistu skatījumā šis laikraksts pildazibensnovedēja lomu, ir sociāls, aizstāv “mazo cilvēku”, ir “kvalitatīva dzeltenā prese”, “mazliettādi huligāni”.Ļoti skaidri interviju materiālos iezīmējas tendence kritizēt nevis tikai tradicionālos “pretiniekus”,bet apkarot kolēģus/konkurentus vienas valodas laikrakstu grupā. Protams, politiskajosjautājumos dominē konfrontācija jeb šķirtne pa valodām, kaut arī žurnālisti reizēm spēj distancētiesno sev svešu ideju nepieņemšanas un atzinīgi novērtē citas valodas preses izdevuma profesionālāskvalitātes. Piemēram, VS žurnālistiem nepieņemamas ir LA nacionālās idejas, bet tiekatzinīgi vērtētas laikraksta fotogrāfijas un bagātīgais ziņu materiāls. Savukārt latviešu žurnālisti(no NRA) sajūsminās par krievu žurnālistu sulīgo valodu, trāpīgajiem virsrakstiem, epitetiem.Kopumā aptaujātie žurnālisti uzskata, ka preses izdošana ir bizness, īpaši mediju vadītājiemun īpašniekiem, taču daudzi minējuši, ka indivīda līmenī žurnālistika ir radoša profesija, hobijs,aizraušanās.Vienas redakcijas dažādu žurnālistu izteikumos atrodami gan spriedumi, kas liecina par pieejupreses izdošanai kā biznesam, gan darbs avīzē novērtēts kā misija cīnīties par nācijai svarīgāmidejām. Piemēram, secinājums, ka būs jāmaina redakcionālā politika – orientācija uz nacionāli49