LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAFederālo zemju valdību līmenī politisko koalīciju ziņā aina ir ļoti daudzveidīga. KDS vienapati bija pie varas Tīringijā un Zāras zemē, taču pēc 2009. gada 30. augusta landtāga vēlēšanāmir spiesta dalīties varā, bet Bavārijā KSS, pēc relatīvās neveiksmes 2008. gada 28. septembralandtāga vēlēšanās, savukārt bija spiesta izveidot koalīciju ar BDP. Tīringijā pie varas ir kristīgodemokrātu un sociāldemokrātu lielās koalīcijas valdība, bet Zāras zemē vara ir tā dēvētāsJamaikas koalīcijas (atbilstoši partiju krāsām) rokās, kuru veido KDS, BDP un S90/Zaļie.Savukārt VSDP viena pati ir pie varas tikai Reinzemē-Pfalcā, kuras ministru prezidents irKurts Beks. Te jāpiebilst, ka K. Beks 2008. gada 7. septembrī bija spiests nolikt VSDP priekšsēdētajapilnvaras, jo partijas iekšienē sastapās ar spēcīgu tā dēvēto šrēderiešu (Gerhards Šrēders,VFR kanclers laikā no 1998. līdz 2005. gadam) opozīciju.KDS un VSDP koalīcija ir pie varas arī Meklenburgā-Priekšpomerānijā un Saksijā-Anhaltē.Šlezvigā-Holšteinā lielās koalīcijas darbība, izmantojot parlamentāru procedūru, tika pārtraukta,lai vienlaicīgi ar bundestāga vēlēšanām varētu notikt pirmstermiņa landtāga vēlēšanas. Pēc tāmtika izveidota KDS un BDP koalīcijas valdība. Taču arī Kreisā pirmo reiz ir pārstāvēta Šlezvigas-Holšteinas landtāgā, iegūstot 6% vēlētāju balsu, kas deva iespēju iegūt piecus deputātu mandātus.KDS un BDP veido valdības Saksijā, Hesenē, Lejassaksijā un Bādenē-Virtembergā. KDSun Zaļie ir pie varas Hamburgā, bet VSDP un Zaļie – Brēmenē, kā arī Ziemeļreinā-Vestfālenē,kur pēc 2010. gada 9. maija vēlēšanām tika izveidota abu partiju mazākuma valdība, kas ir pievaras, pateicoties Kreisās neoficiālam atbalstam.Taču federālo zemju līmenī ir divi īpaši gadījumi – Berlīne un Brandenburga.VFR galvaspilsētā Berlīnē, kurai arī ir federālās zemes statuss, pie varas ir VSDP un Kreisāskoalīcija, kaut gan S90/Zaļajiem ir tikpat vietu pilsētas parlamentā, cik Kreisajai – 23. TurklātKDS mandātu ir vēl vairāk – 37. Berlīnes valdošais birģermeistars sociāldemokrāts Klauss Vovereitssavu izvēli pamato vienkārši: tad, kad 2001. gadā tika izveidota pirmā sarkani-sarkanākoalīcija ar Kreisās priekšgājēju Demokrātiskā sociālisma partiju (DSP), par DSP balsoja 23procenti vēlētāju. Pēc pieciem koalīcijā ar VSDP pavadītiem gadiem, par Kreiso partiju.DSPnobalsoja vairs tikai 13 procenti Berlīnes vēlētāju (Bartsch, Berg, Beste, Deggerich, Feldenkirchen,Kurbjuweit, Nelles, Schwennicke & Sontheimer, 2008, 10, 36).Brandenburgā landtāga vēlēšanas notika vienlaicīgi ar bundestāga vēlēšanām, un vietējāparlamenta deputātu mandātu sadalījums bija šāds: VSDP – 31, Kreisā – 26 (bet par trīs vietāmmazāk nekā iepriekšējā sasaukumā), KDS – 19, BDP – 7, Zaļie – 5 mandāti. Sociāldemokrātuministru prezidents Matiass Placeks pēc vēlēšanām uzsāka zondēšanas sarunas gan ar KDS, ganKreiso. To rezultātā viņš, izsaucot ļoti agresīvu konservatīvās nometnes reakciju, izšķīrās parvaldības veidošanu ar Kreiso, kura 2009. gada 6. novembrī arī tika apstiprināta, 54 deputātiembalsojot par un 32 diviem balsojot pret. 3Par to, ka tas bija nacionāla mēroga politisks notikums, netieši liecina arī politiskās kultūrasjautājumiem veltītā žurnāla “Cicero” 2009. gada novembra numurs, kurā notikumiemBrandenburgas landtāgā bija veltītas divas publikācijas. Rubrikā “What’s right?” publicētspublicista Martina Lomana raksts ar apsūdzošu virsrakstu “Koalīcija ar Stasi” [Stasi – Staatssicherheit– saīsināts VDR valsts drošības ministrijas apzīmējums]. Norādījis uz to, kaKreisā ir komunistiskās VSVP (Vācijas sociālistiskās vienības partija) pēctece un cieši saistītaar “vecajiem kadriem”, Stasi ieskaitot, kuri Brandenburgu labprāt dēvējot par “mūsu mazoVDR”, M. Lomans prognozēja, ka M. Placeks zaudēs savu labo reputāciju, kāda viņam bijusiarī viņpus partijas robežām (Lohmann, 2009, 11, 13). Vēl žurnāls publicēja izvilkumu no HubertaKnabes grāmatas “Honekera mantinieki”, kuram dots virsraksts “Placeka “mazā VDR””un pievienota fotogrāfija, kurā M. Placeks redzams, maigi apskaujot Kreisās landtāga frakcijasvadītāju Kerstini Kaizeri. Grāmatas fragments veltīts Brandenburgas zemes Kreisās organizācijaslīdera Tomasa Norda, K. Kaizeres, pārstāvja iekšpolitiskajos jautājumos Hansa-Jirgena147