LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAJa šīs rindas būtu lasāmas kāda ar redakcijām vai kādu citu institūciju tieši nesaistīta cilvēkatīmekļa žurnālā, tās paviršuma un argumentācijas trūkuma ziņā ne ar ko neizceltos, tomēr šajāgadījumā attieksme, ar kādu rakstīts konkrētais teksts, neiederas tajā žanrā, kurā teksts pieteikts.Autore parāda, ka, rakstot publikācijas laikrakstam, nav nepieciešams apstrīdēt nepieciešamībupēc latviešu valodas normu lietojuma un atbilstošas pieejas teksta radīšanā, turpretim jēdziens“blogs” tiek saprasts kā neformāla, konvenciju neregulēta izteikšanās vieta, kur stils un gramatikavairs nav jāievēro, kā arī nav nepieciešams pievērst uzmanību argumentācijai vai kādiem citiemžurnālista darbā būtiskiem aspektiem.Šī publikācija, protams, neilustrē visu db.lv attieksmi pret tīmekļa žurnāliem, un vairums notām ir rakstītas nopietnāk, lai arī par to, ka arī medija interneta resursā ir nepieciešams korektors,neļauj aizmirst arī citi blogu sadaļas ieraksti. Tomēr tas, ka šāds ieraksts vispār varēja parādīties,nozīmē redakcijas politikas trūkumu. Tas rada gan žurnālistu brīvību izteikties, par ko vien tievēlas, gan kvalitātes problēmas, kas nozīmē, ka ieraksti var parādīties neregulāri un būt pavirši.Tematiskie tīmekļa žurnāliTematiskie žurnāli ir tīmekļa vietnes, kuru autori pievēršas kādam konkrētam jautājumam vaitematikai veltītu aktualitāšu izklāstam, paužot savu viedokli par to. Pēdējo gadu laikā Latvijāparādās aizvien vairāk šāda veida vietņu. Father.lv dokumentē tēva “piedzīvojumus, gaidot unaudzinot dvīņu puikas”, vietnē ekocels.wordpress.com tiek “aprakstīts mēģinājums ietaupīt uzdegvielas izdevumiem, izvēloties pārdomātu braukšanas stilu”, dravnieks.lv stāsta par jautājumiem,kas saistīti ar biškopību. Šajā kategorijā var ieskaitīt arī fotožurnālus, kuros tekstuāluierakstu vietā lielākā uzmanība pievērsta attēliem – tādi ir, piemēram, fotoblog.andreart.lv vaixltphoto.net.Šī tipa pārstāvji iespēju publicēties internetā var izmantot gan kā daļu no aizraušanās, lai sevun citiem izklāstītu kādus novērojumus, atklājumus un secinājumus, gan kā autora pašreklāmasvai sabiedrisko attiecību veidu. Tas attiecināms, piemēram, uz dravnieks.lv – vietnes autors rakstapar dažādiem bišsaimniecības jautājumiem, tādējādi apliecinot savas zināšanas un prasmes, ganpiedāvā iegādāties medu.Akadēmiskajos pētījumos populārs pētījumu objekts ir politiskie tīmekļa žurnāli, jo tie rietumvalstīsun it īpaši ASV ir kļuvuši par nozīmīgu politiskos procesus un masu medijus ietekmējošurīku. Interneta žurnāli tiek izmantoti gan vēlēšanu kampaņās, gan vēlēšanu starplaikos, un tiemir būtiska loma informācijas filtrēšanā un publisku diskusiju virzīšanā, darbojoties kā papilduinformācijas avotiem, lai masu saziņas līdzekļu dienaskārtībā ienestu kādu citur neizskanējušuinformāciju un ietekmētu, kādā veidā dažādas publiskas tēmas tiek konstruētas. Tomēr diez vaipie mums tuvākajā laikā tiešsaistē parādīsies politiski ietekmīgi tīmekļa žurnāli, kas varētu ietekmētnacionāla mēroga procesus. Tomēr ASV šīm iespējām ir bijuši jau daudzi precedenti. Viensno pēdējo gadu visplašāk zināmajiem apšaubījuma veiksmes stāstiem ir par ASV telesabiedrībasCBS raidījuma “60 minutes” vadītāja Dana Ratera 2004. gadā pārraides laikā apgalvoto, ka ASVprezidents Džordžs Bušs jaunībā izmantojis ģimenes saites, lai izvairītos no karadienesta Vjetnamā– šādas versijas tika pamatotas ar redakcijas rīcībā nonākušiem dokumentiem. Internetažurnālos “Free Republic”, “Little Green Footballs” un “Power Line” tika apšaubīts CBS rīcībānonākušo dokumentu autentiskums, un pēc divām nedēļām CBS atzina, ka, pretēji sākotnējisniegtajai informācijai, dokumentu autentiskums tomēr nav pierādīts. Stāsts beidzās ar vairākuproducentu un ziņu dienesta atbildīgo darbinieku atlaišanu (Picone, 2007). Šis gadījums parādīja,kā atgriezeniskā saite kļūst par iedarbīgu mediju satura veidotāju: ja auditorijā ir cilvēki,kuri konkrētajā jautājumā ir kompetentāki par medija satura veidotājiem, sociālie mediji tiem60