LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAnes, kas nāca uz studiju, esam “zābaki”, tad kāda, pēc Jūsu domām, bija aktierfilmas“Motociklu vasara” galvenās lomas tēlotāja? [..] Uzskatu, ka tās, kuras ieradās studijā,nebūt neatpalika no Inesītes (liekas, tā viņu sauc)” (Matule, 1975, 8, 30).Pēc šīs polemikas un nedaudzām intervijām presē un televīzijā Inese Jansone pazuda no “Motocikluvasaras” veidotāju redzesloka. U. Brauns esot sastapis viņu Padomju Savienības lidostāsun dzirdējis, ka viņa filmējoties citu republiku kinostudiju filmās. Taču Latvijā viņa vairs neesotfilmējusies. 87 Ineses Jansones vārds nav arī pieminēts enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās”. 88Baltais zirgs. Nobeigumam“Lai nu paliek traktori un motocikli, filmas pirmais kadrs būs zirgs”, tā Ansis Epners žurnālā“Liesma”, stādot priekšā lasītājiem “Motociklu vasaras” operatoru Ivaru Selecki (Epners, 1974, 5).Baltā zirga dzīvesstāsts klājas pāri filmai kā zīme:“Sameklēt īsto balto zirgu Latvijā bija ļoti grūti. Šeit baltie zirgi nepiedzimstot. Viņinosirmojot ar laiku. Kad dabūjām, nofilmējām pirmos vajadzīgus kadrus. Taču filmasfinālam zirgs bija jāpārvieto uz jūrmalu. Kādā rītā Ivars [Seleckis] atnāk ar sliktāmziņām: zirgs nav pieradis dzīvot tādos apstākļos un nomira 89 . Sakās briesmīgie konfliktiar administrāciju: filma ir jānodod, bet fināla nav. Mēs meklējām jaunu zirguar čigānu palīdzību, kamēr neatradām vienu pie Cēsīm. Tā saimnieks, čigāns, bijanepierunājams: par naudu negribēja dzirdēt. Piekrita pa velti. Taču zirgs nebija glužibalts. To vajadzēja pārkrāsot, ko Uldis [Pauzers] izdarīja ar nevainīgu maisījumu –kaļķi un krītu. Kad filmēšanas rītā viss bija sagatavots filmēšanai, zirgs atteicās izietkameras priekšā pa noteikto, vienīgi iespējamo trasi. Saimnieks neizturēja un sākadarboties pats: lika zirgam iziet pa nepieciešamo trasi līdz jūrmalai, nolika tur kukuliun laikam kaut ko zirgam pačukstēja ausī. Mums par brīnumu, tikko sākās filmēšana,mūsu baltais zirgs izgāja vajadzīgo ceļu. Soli pa solim. Līdz kadra beigām.” 90“Necentieties inscenējuma sižetu aplūkot no sadzīves pozīcijām. Ne jau velti autori savudarbu nosaukuši par lirisku mūsdienu pasaku. Galvenais filmā ir nevis sižeta pavērsieni, betgan iejūtīgi un saudzīgi uztvertie un atainotie jauno varoņu dvēseles noskaņojumi”, tik iejūtīgipar filmu raksta kinokritiķe O. Baltause (Baltause, 1975, 26.maijs – 1.jūn., 1). Uzmanīgie kinovērotāji 70. gadu vidū ir pārliecināti, ka filmai “Motociklu vasara” būs daudz draugu. It īpaši tomeiteņu vidū, kas tic senajam ticējumam par simts baltiem zirgiem. Jauniešu dvēseles tehnikasun dabas krustcelēs ātruma laikmetā nevar atstāt skatītājus vienaldzīgus: “Inese un Māris abiinstinktīvi meklē kaut ko dabisku, patiesu un atrod viens otru un dabu” (Riekstiņš, 1975, 7. jūn.,12). Filmas pieteikumā žurnālā “Kino” teikts: “Divas dienas un divas naktis filmas galvenie varoņipavada kopā. [..] Gudrību pauž dabas likumi – visam savs laiks, un katra asna dzīvotspējatiek pārbaudīta laika ritumā” (Zīle, 1975, 5(1), 7). “Lirisks stāsts par vienu baltu zirgu, daudziemmotocikliem, ātrumiem tehnikā un cilvēku attiecībās” pārvērtās par skarbu stāstu par vienīgoUlda Brauna aktierfilmu, daudziem kritiķiem un padomju kinomašinērijas likumiem.Izmantotā literatūraЭко, У. (1998). Отсутствуюшая структура. Санкт-Петербург: Петрополис.Freimanis, A. (1984). Puikas gads. Rīga: Liesma.114