LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAspriedumiem tiek pastiprinātas idejas, kas krājumā deklarētas kā “padomju preses ļeņiniskie principi”(Īverts, 1977, 5). Šī pieeja atbilst 70. gados Padomju Savienībā attīstītajām teorētiskajāmizpratnēm, kuru pamatā ir principi un funkcijas, kuri izriet no V. I. Ļeņina darbiem, bet kurusdažādi autori tomēr nosauc, strukturē un savstarpēji pozicionē nedaudz atšķirīgi.Viktorija Učonova, Maskavas Valsts universitātes profesore, kas 70. un 80. gados atzīstamapar vienu no redzamākajām padomju preses teorētiķēm, marksistiski-ļeņiniskā skatījumā minčetrus žurnālistikas pamatprincipus: partejiskumu (партийность), idejiskumu (идейность),tautiskumu (народность) un patiesīgumu (правдивость) (Ученова, 1981, 199–124), kas irsavstarpēji saistīti un secīgi pakārtoti iepriekšējiem.Jevgeņijs Prohorovs (arī Maskavas Valsts universitātes profesors) 1980. gadā izdotajā mācībulīdzeklī “Ievads žurnālistikas teorijā” principu loku paplašina, minot arī demokrātismu, masveidīgumu,patriotismu, internacionālismu un humānismu (Прохоров, 1980, 78–112).Komunistisko partejiskumu V. Učonova raksturo kā “programmatisku strādnieku šķiras sociālipolitisko interešu izpausmi un mērķtiecīgu cīņu par to realizāciju” (Ученова, 1981, 101). ArīI. Īverta dotais partejiskuma raksturojums ir līdzīgs – “apzināta cīņa par kādas noteiktas šķirasprincipu uzvaru” (Īverts, 1977, 6). Ar partejiskumu tiek aizstāti daudzi profesionālie raksturojumi,piemēram, ētika, kur “partejiskums izpaužas kā ikvienas savas rīcības pakļaušana partijasinteresēm un prasībām”.(Eiduss, 1977, 150).Idejiskums ir partejiskuma principa realizācijas daļa, jo konkretizē to attiecībā pret plašuradošo uzdevumu loku. Idejiskumu var raksturot kā patstāvīgu, bet noteiktā virzienā ieturētukomponentu kopumu, ko veido zinātniskais komunisms un katra atsevišķā fakta rāmējumsatbilstoši teorijai (Ученова, 1981, 110). I. Īverts šo pieeju pēc V. I. Ļeņina tekstiem raksturopavisam īsi: “Presei jābūt idejiskai, jāietur pareizu virzienu” (Īverts, 1977, 5).Tā ir visai raksturīga pieeja padomju mediju un žurnālistikas dabas skaidrošanā – izvēlētiesMarksa un/vai Ļeņina citātus vai kādas vispārējas frāzes, kas tiek lietotas un uztvertas likumalīmenī, noklusējot aktorus un darbību atribūcijas. Tā, iemēram, I. Īverts nenosauc ne virzienanoteicēju, ne arī kādus “pareizā virziena” raksturojumus. Tie lasītājam pašam jāsaprot kā partijaun tās noteiktie virzieni. I. Īverts viennozīmīgi arī atzīst, ka “visus masu informācijas līdzekļusvada partija” (Īverts, 1977, 17).Kritiskākais aspekts padomju žurnālista raksturojumos ir jautājums par brīvību, un 70. gadosvairs nav iespējams, kā liecina arī krājums “Žurnālisti par žurnālistiku”, izvairīties no žurnālistubrīvības jautājuma skaidrojuma. Leģitīmi PSRS žurnālistam tāpat kā jebkuram citam pilsonimPSRS Konstitūcijas 50. pantā ir garantēta vārda, preses, sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrācijubrīvība. Bet praksē priekšcenzūra, ko veica Galvenā literatūras lietu pārvalde, mijās aržurnālistu pašcenzūru. I. Īverts, apgalvojot, ka “katram ir ļauts rakstīt un runāt it visu, kas vienviņam patīk – bez mazākajiem ierobežojumiem” (Īverts, 1977, 10), reizē arī ierāda “brīvības”robežas:“Īsteni brīva var būt tikai tā prese, žurnālistika, kas pauž visprogresīvāko pasaules uzskatu,izteic revolucionārās šķiras intereses, balstās uz objektīvām likumsakarībām,veicina cilvēces progresu. Un tāda ir komunistiskā žurnālistika” (Īverts, 1977, 6);“Žurnālists ir atbildīgas sabiedrības priekšā par pareizas līnijas izvēli, par patiesufaktu izgaismojumu” (Īverts, 1977, 8).Padomju žurnālistikas būtības skaidrojumos visai daudz tiek runāts par radošumu un radošupieeju. Tā, piemēram, žurnālistikas šķiriskās pieejas radošā izpausme tiek raksturota kā visusociālās dzīves notikumu, parādību, procesu, tendenču, ar kurām žurnālists saskaras informācijasvākšanas, apstrādes un komponēšanas procesā, šķiriska analīze. Šos procesus žurnālists-komunistspareizi varēs saprast tikai tad, ja tie tiks aplūkoti kā šķiru attiecību izpausme, rezultāts vai30