LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAIzmantotie avotiAkmentiņš, A. (2000). Mājienu valnis. Grām.: Akmentiņš, A. Siltāks kā asara. Rīga: Preses nams.Bankovskis, P. (2002). Čeka, bumba un rokenrols. Rīga: Valters un Rapa.Bankovskis, P. (2000). Padomju Latvijas sieviete. Rīga: Enigma.Heniņš, G. (2002). Gaviļdienas biķeris. [Rīga]: IU Mans īpašums.Kolbergs, A. (2004). Sieviete melnā. Jūrmala: A.k.A.Repše, G. (2002). Alvas kliedziens. Rīga: Pētergailis.Repše, G. (2006). Vara rati. Rīga: Dienas grāmata.Rukšāne, D. (2003). Kāpēc tu raudāji? Rīga: Atēna.1Šo jēdzienu esmu aizņēmies no Tesas Morisas-Suzuki (Tessa Morris-Suzuki), kura to izmanto 19. gs. vēsturiskoromānu analīzē. Sk. Morris-Suzuki, T. (2005). The past within us: Media, memory, history (pp. 33–70). London& New York: Verso.2Pauls Bankovskis “Padomju Latvijas sieviete” un “Čeka, bumba un rokenrols”, Gundega Repše “Alvas kliedziens”un “Vara rati”, Dace Rukšāne “Kāpēc tu raudāji?”, Andris Kolbergs “Sieviete melnā”, Arturs Heniņš “Gaviļdienasbiķeris”, Egīls Venters “Āgenskalns”, Andra Neiburga “Peles nāve” (no stāstu krājuma “Stum stum”), AndrisAkmentiņš “Mājienu valnis” (no stāstu krājuma “Siltāks kā asara”).3Lai gan latviešu valodā notikums un epizode bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tomēr šajā gadījumā epizodes jēdziensir patapināts nevis no ikdienas lietojuma, bet dramaturģijas konteksta, kur epizode apzīmē “mākslas darba daļu, kasatspoguļo kādu pabeigtu norisi”. Šī norise tātad veidojas no dažādiem notikumiem. Sk.: Guļevska, D., Rozenštrauha,I. & Šnē, D. (red.). (2006). Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots. 281. lpp.4Šādu viedokli pauž literatūras pētnieks Rimands Ceplis. Sk.: Ceplis, R. Padomju gadu sociālās realitātes mītiun to transformācija latviešu jaunākajos romānos. 8. lpp. Sk. 2007. 30. janv.: http://eraksti.delfi.lv/forma.php?gid=82&b=1.5Sk. piem.: Kaprāns, M. (2005). Jaunā cilvēka konstrukcija 60. gadu latviešu prozā. Grām.: Brikše, I. (red.).Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskaisapgāds. 73.–96. lpp.6Sk. Latvijas PSR tautas saimniecība 1985. gadā: Statistikas gadagrāmata. (1986). Rīga: Avots. 21. lpp.7Šis fenomens atrodas tuvāk ‘iekšējās emigrācijas’ nekā ‘disidentisma’ jēdzienam.8Līdzīgu kolorītumu skolas vide iegūst Paula Bankovska stāstu krājumā “Skola”, taču šis darbs, tāpat kā PaulaBankovska romāns “Sekreti”, lai nodrošinātu izlases līdzsvarotību, netika iekļauts analizējamo materiālu klāstā.9Sk. piem.: Buholcs, J. (2005). Vīriešu dzimtes konstrukcija žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” (1952 – 1968).Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss.Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 97.–126. lpp.; Sprugaine, V. (2005). Rokasgrāmata padomju pilsonei. Sievietesdzimtes konstrukcija/konstruēšana žurnālā “Padomju Latvijas Sieviete” (1952 – 1965). Grām.: Brikše, I. (red.).Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss. 127.–149. lpp.10Šo teoriju 20. gs. 70. gadu beigās postulēja Rodžers Brauns (Roger Brown) un Džeims Kjuliks (James Kulik).Zibspuldzes atmiņas ļauj aprakstīt cilvēka atmiņas par savu recepcijas kontekstu brīdī, kad notika kaut kas sociāliļoti nozīmīgs. Brauna un Kjulika pētījumā šis nozīmīgais notikums bija ASV prezidenta Džona Kenedija noslepkavošana1963. gadā. Sk. Brown, R., Kulik, J. (1977). Flashbulb memories. Cognition, 5, 73–99.11Sk. piem.: Terzens, G. (2005). PSKP CK ģenerālsekretāru bēru rituāli padomju Latvijas presē (1953 – 1985).Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss.Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 50.–72. lpp.12Kā citas sociālās grupas, kas gan neparādās tik sistemātiski, var minēt cietumniekus, sportistus, imigrantus untrimdiniekus.13Sk. Kaprāns, M. (2009). Padomju pieredzes (re)konstrukcija biogrāfiskajos vēstījumos: Latvijas lokālās presesanalīze (1995 – 2005). Latvijas Arhīvi. 1/2. 162.–164. lpp.202