LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKATāpat kā slavējams ir bērnu čaklums, teicama ir arī gudrība un zināšanas vēl pirms skolasvecuma, kad jaunākais brālis reizrēķinu zina labāk nekā vecākais, kurš jau mācās skolā (Feldmanis,1958, (1), 4). Rezultātā – vecākais brālis saņem mātes rājienu, bet jaunākais – uzslavu.Žurnāls bērniem atkal piedāvā novērot uzskatāmu dzejoļu un stāstu varoņu pieredzi un pašiempēc varoņu rīcības sekām izvērtēt, no kuras labāk mācīties.Bez darba nav kārtības“Lai mēs allaž protamSlaucīt, mazgāt, berzt!” 12Darbs mājas uzkopšanā un personīgās higiēnas uzturēšanā ir cieši saistīts ar kārtību un tīrību.Ja bērnam nemazgāta mute vai nenospodrinātas kurpes, tātad viņš nav bijis pietiekami čakls, laito izdarītu. Šādi bērni izpelnās gan sabiedrības, gan vecāku nosodījumu un jūt par to lielu kaunu.Dažkārt nekārtība vai sēšanās pie galda ar netīru vaigu un neķemmētiem matiem tiek uzskatītapar vienīgo bērna netikumu. Piemēram, stāsta autore V. Zīle raksturo meiteni Intu:“Viņa būtu pavisam labs bērns, ja tai nebūtu viens vienīgs netikums: vakaros, gulētejot, Intiņa nekad nenolika savas zeķītes pie citām drēbēm, bet atstāja uz grīdas”(Zīle, 1959, (3), 8–9).Žurnāls rāda, ka tīrība un kārtība vispirms tiek ieaudzināta ģimenē. Tā kādā stāstā māte vakarāsavai meitai un viņas viešņai dod norādījumus:““Pēc tam notīriet zobus un neaizmirstiet nospodrināt apavus. Es šodien redzējumeiteni, kam pat sausā laikā kājās bija dubļaini zābaciņi”. Zanīte mudīgi izmetāsgaitenī. Viņa savas botes nekad nemazgāja. To vienmēr izdarīja māmiņa. Tāpēc Zanenezināja, vai tik tā meitene nav bijusi viņa pati” (“Zīlītes” redakcija, 1958, (5), 2–3).Ja mammai nav laika ieaudzināt bērnos kārtību, tad žurnāla stāstos to dara vecmāmiņa:“Citi rītos neievēro, vai meitene uzklājusi gultu, vai priekšautiņš pareizi sapogāts,vai kakls nomazgāts kā nākas. Vecmāmiņai acis asas. [..] Bet vakaros, kad Inta jaugrib iet gultā, vecmāmiņa, ieraudzījusi, ka lelles sakritušas kur kurā, tūlīt pasaucmeiteni un liek visu sakārtot” (Zigmonte, 1959, (11), 6–7).Savukārt kārtīgie bērni izraisa citu bērnu apbrīnu. Piemēram, jaunāko klašu skolēni apbrīnovecākas skolas biedrenes rūpīgi glabāto mācību grāmatu, kura izskatās gandrīz kā jauna, bezneviena traipa un apliekta stūrīša. Bērni secina, ka no tādas ir labi mācīties (Indrāne, 1959, (5), 3).Arī žurnāla paņēmienus kārtības un tīrības ieaudzināšanai var skaidrot ar sociālās mācīšanāsteorijas “rīcības un seku” shēmu. Atkal pozitīvais varonis saņem uzslavu, bet negatīvais, piemēram,slinkā meitene Zane, jūt kaunu par nenospodrinātajiem zābakiem.NobeigumsRakstā ir analizēts darbs kā oktobrēnu noteikums un cilvēciska vērtība žurnālā “Zīlīte” notā pirmā numura 1958. gada augustā līdz 1963. gada augustam, kopumā izpētot 60 žurnāla numurus.Sociālā mācīšanās teorija paredz, ka cilvēki (tostarp bērni) uzvedību mācās ne tikai no23