LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKA - Academia

LAIKU ATŠALKAS: ŽURNĀLISTIKA, KINO, POLITIKAOficiāli Kreisajā pastāv divi partijas iekšējie strāvojumi – Forums demokrātiskais sociālisms,kas pārstāv Kreisajā partijā.DSP pastāvējušos uzskatus, un Sociālistiskā kreisā, kas apvienobiedrus ar kreisi keinsiānistiskiem un reformkomunistiskiem uzskatiem. Taču tiek uzskatīts, kapartijā pastāv vēl vairāki citi nogrupējumi: Antikapitālistiskā kreisā, Komunistiskā platforma,Tīkls reformu kreisā un Emancipatoriskā kreisā. Šī nosacītā daudzveidība, kā arī relatīvi veiksmīgālīdzdalība vēlēšanās nav ļāvusi izpausties kādām šķeltnieciskām tendencēm Kreisās rindās.Partijas īpašumi tiek vērtēti 18 miljonu eiro apmērā. Partijas ienākumu lauvas tiesu veidobiedru maksas (40 – 45 procenti) un partijām atvēlētais finansējums no valsts kases (35 – 40procenti). Vēl aptuveni 10 procentus ienākumu veido ziedojumi. Pārējām bundestāgā pārstāvētajāmpartijām ziedojumu daļa salīdzinoši ir lielāka par to, kas iegūta no biedru maksām. 16Vēl būtu jāpiebilst, ka Kreisajai ir vairākas tuvu stāvošas organizācijas, piemēram, jaunatnessavienība Kreisā jaunatne un Rozas Luksemburgas fonds.Partiju un tās vadošos politiķus novēro Vācijas izlūkdienesti, tai skaitā Federālais konstitūcijasaizsardzības resors, jo VFR Iekšlietu ministrija, kuras kompetencē ir šis jautājums, 2008. gadamaijā paziņojusi, ka novērošanai jāturpinās. Runa šajā gadījumā ir par kreisā ekstrēmisma draudiem.Federālo zemju līmenī izlūkdienestu aktivitātes ir atšķirīgas, jo atšķirīga ir zemju iekšlietuministru nostāja. Kreiso nenovēro Zāras zemē un trīs Austrumvācijas zemēs. Pārējās tas tiekdarīts, īpašu uzmanību veltot Komunistiskajai platformai. 17Noslēdzot tēmu par O. Lafontēna faktoru Kreisajā, ir jāpiebilst, ka visai nozīmīgas korektīvasšī faktora turpmākajā darbībā var ienest tāds cilvēcisks faktors kā slimība. O. Lafontēnam2009. gada 19. novembrī Zāras zemes Homburgas pilsētas klīnikā tika izdarīta veiksmīga, kāraksta prese, prostatas vēža operācija. 2010. gada 1. februārī O. Lafontēns nolika savu bundestāgadeputāta mandātu un turpmāk aprobežos savu politisko darbību ar Zāras zemes landtāgu, kuraKreisās frakcijas vadību viņš uzņēmās 2009. gada septembrī. O. Lafontēns arī nekandidēja uzKreisās līdzpriekšsēdētāja posteni, kuru, kopā ar L. Biski, viņš ieņēma laikā no 2007. gada 16. jūnijalīdz 2010. gada 15. maijam. Taču pirms partijas līdzpriekšsēdētāja pilnvaru nolikšanas, koizdarīja arī L. Biskis, viņi abi kopā 2010. gada 20. martā prezentēja sabiedrībai Kreisās partijasprogrammas projektu, kuru partijas valdes uzdevumā bija sagatavojusi speciāla programmaskomisija. 18 Programmas projekta teksts, līdzīgi kā VSDP programma, pieejams vācu, angļu un,kas zīmīgi, turku valodā.Pat neliels ieskats Kreisās programmas projektā un VSDP un S90/Zaļo programmās liecinapar visai nozīmīgām atšķirībām partiju programmatiskajos mērķos un, līdz ar to, šo partiju politiskajāsidentitātēs.Kreisās programmas projektā jau preambulā tiek uzsvērts, ka tās mērķu sasniegšanai vajadzīga“cita ekonomiskā un sabiedriskā sistēma: demokrātiskais sociālisms”. 19 Partija uzskata, kašajā nolūkā jāizmanto gan “zināšanu, komunikācijas un kultūras sabiedrības jaunās iespējas”,gan sasniegumi, kas gūti cīņās par “politiskajām, sociālajām un kultūras cilvēka tiesībām, partiesisku valsti, demokrātiju un sociālo valsti.” 20 Kreisā cīnās par “sistēmas maiņu, jo kapitālismsbalstās uz nevienlīdzību, ekspluatāciju, ekspansiju un konkurenci” un nav savienojamsar tās mērķiem. Partija uzskata sevi par “jaunu politisku spēku”, kas ir par brīvību, vienlīdzībuun mieru un ir raksturojams kā demokrātisks un sociāls, ekoloģisks un feministisks, atvērts unplurālistisks, kaujiniecisks un tolerants. 21 Kreisā saista sevi ar “kreisi demokrātiskām pozīcijāmun tradīcijām sociālistiskajā, sociāldemokrātiskajā un komunistiskajā strādnieku kustībā un citāsemancipācijas kustībās.” Tā apvieno “politisko pieredzi no VDR un VFR.” 22 Kreisās izpratnē“demokrātiskais sociālisms orientējas uz tādām vērtībām kā brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, uzmieru un sociāli ekoloģisku ilgtspējīgumu.” Kreisā “lielā transformējošā sabiedrības pārveidesprocesā cīnās par 21. gadsimta demokrātisko sociālismu. Šo procesu iezīmēs daudzi mazu un lielureformu soļi, lūzumi un pārvērtības ar revolucionāru dziļumu”. 23 No praktiskās politikas viedokļa153